Vairāk nekā 65% Latvijas iedzīvotāju nešķiro sadzīves atkritumus, liecina telekomunikāciju operatora IZZI veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 70 000 respondentu. Kā rāda IZZI pieredze, tad efektīvākais veids, kā vairot cilvēku līdzdalību vides aizsargājošās aktivitātēs, ir informējošas kampaņas. Uzņēmuma informatīvā kampaņa Nodod makulatūru, izglāb koku!, kas risinās visu aprīļa mēnesi, aizvadīto divu nedēļu laikā ar iedzīvotāju palīdzību savākusi jau vairāk nekā 1,8 tonnas papīra.
Kā atklāja aptauja, tikai 9,8% Latvijas iedzīvotāju uzsvēra, ka rūpes par apkārtējo vidi viņiem ir ļoti nozīmīgas, un šī iemesla dēļ šie cilvēki šķiro visa veida sadzīves atkritumus. Vēl 25% respondentu norādīja, ka atkritumus šķiro, bet daļēji, proti, kādu noteiktu atkritumu veidu, piemēram, stikla taru, papīru vai plastmasas izstrādājumus u.c.
Savukārt 4,6% no respondentiem, kuri nešķiro atkritumus, atzina, ka apsver domu pievērsties zaļākam dzīvesveidam un sāks šķirot atkritumus, savukārt 30,4% no cilvēkiem, kas šobrīd atkritumus nešķiro, uzsvēra, ka labprāt to darītu, bet viņiem neesot tādas iespējas.
„Aptaujas dati parāda divas būtiskas lietas, pirmkārt, vēl arvien ir nozīmīgs skaits daudzdzīvokļu namu, kur nav atsevišķu konteineru gan papīram, gan stikla tarai, gan plastmasai,” skaidro IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. „Otra būtiska problēma ir sabiedrības zināšanu līmenis. Proti, cilvēkiem nav informācijas, kā notiek atkritumu šķirošana, kur tos var nodot un kāds no tā ir labums videi.”
Piemēram, cilvēku aizbildinājums, ka viņi labprāt šķirotu atkritumus, bet nav tādas iespējas, neatbilst patiesībai. Tiesa, konteineru trūkums pie mājām ierobežo iespējas šķirot atkritumus, bet noteikti neizslēdz rūpēs par dabu pavisam.
„Vislabākais pierādījums tam ir makulatūra. 40% no visiem sadzīves atkritumiem ir tieši papīrs, to var nodot ikviens un nav nepieciešami īpaši konteineri. Ja cilvēkam mājās vai birojā iekrājies zināms daudzums izmantota papīra, tad atliek vien piezvanīt Līgatnes papīrfabrikai, kas makulatūru savāc bez maksas. Iegūst gan cilvēks, kas atbrīvojis mitekli no liekā, gan arī vide, jo papīrs bieži kopā ar citiem atkritumiem nonāk atkritumu grozā un tālāk izgāztuvēs, tādējādi radot cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas gāzes un piesārņojot pazemes ūdeņus,” uzsver S. Kraujiņa, norādot, ka visbūtiskākā problēma ir informācijas trūkums un vienkārša nezināšana. „Ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par pasaulē zaļāko valsti, jārīko ne vien Vislatvijas talkas dienas, bet arīdzan jārūpējas par iedzīvotāju izglītošanu.”
Tādēļ tieši šobrīd IZZI veic izglītojošu akciju Nodod makulatūru, izglāb koku!, aicinot cilvēkus nodot izmantoto papīru. „Viens cilvēks vidēji gadā patērē aptuveni 50 kg papīra, ieskaitot presi, dokumentus, ēdienu iepakojumu, iesaiņojumu u.c. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai, nododot šo papīra daudzumu otrreizējai pārstrādei, tiktu glābts viens koks. Tādējādi ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja sniegt reālu ieguldījumu apkārtējās vides aizsardzībā,” skaidro S. Kraujiņa. „Arī uzņēmums IZZI aktīvi iesaistīsies papīra vākšanā. Ikviens interesents visu aprīļa mēnesi var nogādāt makulatūru arī pie mums, IZZI galvenajā birojā, kur ir izvietoti īpaši, papīram paredzēti konteineri. Turklāt šādas kampaņas ir ļoti efektīvas: kaut pagājušas tikai divas nedēļas kopš kampaņas sākuma, ar iedzīvotāju palīdzību esam savākuši jau vairāk nekā 1,8 tonnas makulatūras.”
Aptaujas dati parādīja, ka naskāks uz atkritumu šķirošanu ir daiļais dzimums, proti, vairāk nekā 36% sieviešu atkritumus šķiro daļēji vai pilnībā, kamēr rūpes par vidi izrāda gandrīz 32% vīriešu. Savukārt kategorisku nevēlēšanos šķirot izrādījuši 37,2% vīriešu un 26,5% sieviešu.
Analizējot datus pa respondentu vecuma grupām, atklājās, ka naskāki uz atkritumu šķirošanu ir vai nu gados jauni cilvēki (līdz 14 gadiem), kuriem visticamāk šis darbs tiek uzlikts par pienākumu ģimenes lokā, vai arī iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem un uz augšu. Vislielākās rūpes par vidi izrādīja respondenti vecumā 50+ gadi, proti, vairāk nekā 45% cilvēku norādīja, ka sadzīves atkritumus šķiro vai nu pilnībā, vai daļēji.
