Zemkopības ministrija (ZM), izstrādājot labturības prasības aitu turēšanā, kas neaizliedz jēriņiem veikt sāpīgu kastrāciju un astes amputāciju, vairāk vadījusies pēc ražotāju, nevis dzīvnieku aizstāvju interesēm.
Arī pirms pāris gadiem, atļaujot liellopus kaut pēc musulmaņu reliģiskajām tradīcijām, gan ZM, gan Saeimas deputātu vairākums par svarīgāko kritēriju uzskatīja iespējamo ekonomisko ieguvumu, neņemot vērā dzīvnieku aizstāvju argumentus.
Jaunas prasības
Saskaņā ar ZM rīcībā esošo informāciju Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 4405 aitu audzētāji. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vecākā referente Dace Lauska Neatkarīgajai uzsvēra, ka aitu turēšanā līdz šim nav bijuši specifiski noteikumi. Jaunais noteikumu projekts nosaka vispārīgās labturības prasības aitu turēšanai, prasības aitu mītnēm un turēšanas vietām, kā arī aitkopja kompetences jomas. Projektā ietvertas daudzas prasības, kas uzliek par pienākumu lopkopjiem rūpēties par aitām, piemēram, telpās turētam aitu ganāpulkam ik dienu veikt veselības pārbaudi, āra apstākļos turētām aitām – vismaz reizi nedēļā, nodrošināt tās ar barību, ūdeni dzeršanai, aitu mītnes iekārtot pietiekami plašas un klusas.
Dzīvnieku aizstāvjiem pret šīm prasībām iebildumu nav. Viņi raizējas par to, ka noteikumu projektā jēriņiem atļauta astu amputācija un kastrācija, izmantojot gumijas gredzenus. Turklāt to var darīt ikviens, ko ir apmācījis veterinārārsts. Patversmes Dzīvnieku draugs sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Karnīte uzsvēra, ka šī ir viena no nežēlīgākajām lopkopības metodēm. «Maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādējādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns – aste vai sēklinieki – piepampst un sāp, līdz sākas nekroze, un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst četras līdz sešas nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008. gada ziņojumā, – lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs, Lietuvā,» skaidroja L. Karnīte.
Noteikumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāvērtē MK.
Par un pret astēm
Dzīvnieku aizstāvji teic, ka Latvijā aitu astu amputācija līdz šim bijusi aizliegta. Tās atļaušanu prasot aitkopji, kuri vēlas ar vienkāršāko paņēmienu – nav astes, nav problēmas – atrisināt aitu kopšanas grūtības.
Savukārt Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Daina Kairiša Neatkarīgajai atzina, ka EK izdotajos Ieteikumos par aitu audzēšanu ir pieļauta astu saīsināšana, kas pielīdzināta nebūtiskam audu daudzuma zudumam. Aitu turēšanas vadlīnijās Lielbritānijā un Vācijā jēriem astu saīsināšanu iesaka veikt no trešās līdz piektajai dzīves dienai un tad to var veikt ar bezasiņu metodi – ar elastīgo gumiju uzlikšanu. Ne velti visi sugas jēri, ko Latvija iepērk, piemēram, no Vācijas, ir ar jau saīsinātām astēm. «Astu saīsināšana ir viens no galvenajiem aitu audzēšanas higiēnas nosacījumiem. Aitām garā aste ir mākslīgi selekcionēta, tā ir mazkustīga, smaga un netiek izmantota insektu atbaidīšanai. Aitas ar garu asti to regulāri notraipa ar urīnu un fekālijām, radot pateicīgu vidi slimību ierosinātājiem. Garās ar vilnas matiņiem klātās astes traucē aitu apaugļošanu un rada pēcdzemdību komplikāciju risku,» astu saīsināšnas nepieciešamību skaidro D. Kairiša.
Dzīvnieku aizstāvji pieļauj, ka jēru astu griešana un kastrēšana, iespējams, atsevišķos gadījumos aitkopībā ir nepieciešama, taču tas jāveic civilizēti un pēc iespējas mazsāpīgi: ar ķirurģiskiem paņēmieniem, jaundzimušiem jēriem, tikai kvalificēta veterinārārsta rokām un tikai gadījumos, ja tas patiešām vajadzīgs aitu labturībai. Turklāt esot iespējamas alternatīvas, kā pasargāt aitas no saslimšanas, piemēram, regulāra astes vilnas apcirpšana, apstrāde pret parazītiem, caureju izraisošu slimību ārstēšana un citas.
Halal bizness buksē
Pirms trim gadiem – 2009. gada septembrī – Saeima, neskatoties uz dzīvnieku aizstāvju skaļajiem protestiem, atļāva Latvijā liellopus kaut pēc musulmaņu reliģiskajām tradīcijām bez iepriekšējas apdullināšanas. Toreiz likumprojekts varas gaiteņus šķērsoja paātrinātā tempā, jo likuma pieņemšana steidzamības kārtībā tika argumentēta ar ievērojamām eksporta iespējām. SIA Viesuļi, kuras interesēs ar tādu steigu faktiski toreiz tika pieņemti šie likuma grozījumi, pēc gada bankrotēja. Šo biznesu pārņēma citi uzņēmumi. Arī jaunā Saeima, lemjot par to, vai aizliedzama šāda kaušanas metode, uzskatīja, ka nākotnē tā varētu dot ievērojamu ekonomisku labumu. Pagaidām gan vēl skaitļi par to neliecina. Pēc dzīvnieku aizstāvju rīcībā esošās informācijas, pērn Latvijā saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām metodēm nokauti 2317 liellopi jeb 2,5% no kopējā nokauto liellopu skaita un 269 aitas jeb 2,4% no kopējā nokauto aitu skaita.
***
VIEDOKĻI
Laura Karnīte, Dzīvnieku drauga sabiedrisko attiecību speciāliste:
– Aicinām ministrus izskatīt labturības prasību projektu pēc būtības un neatbalstīt gumijas gredzenu metodes ieviešanu Latvijā. Vienas nozares nepierādīta ekonomiskā ieguvuma dēļ nedrīkst nodarīt pāri dzīvajām būtnēm, kuru liktenis ir atdot savas dzīvības mūsu, cilvēku, labumam. Pasargāt lauksaimniecības dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām un nodrošināt tiem iespējami labākus apstākļus viņu neilgās dzīves laikā ir mazākais, ko mēs varam viņu labā izdarīt.
Daina Kairiša, Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja:
– Uzskatām, ka Ministru kabineta noteikumu projekts Labturības prasības aitu turēšanai ir sagatavots korekti un ir virzāms uz Ministru kabinetu apstiprināšanai.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
