Latvijā ir tikai 17 upes, kas garākas par 100 kilometriem – Gauja, Daugava, Ogre, Venta, Iecava, Aiviekste, Pededze, Abava, Dubna, Lielupe, Mazā Jugla, Mēmele, Rēzekne, Malta, Dienvidsusēja, Bērze un Misa. 50 upes ir 51 līdz 100 kilometru, 209 – 21 līdz 50 kilometru un 501 upe ir 10 līdz 20 kilometru gara. Taču katru no tām barojas no desmitām un simtām mazo upju, kas ir īsākas par 10 kilometriem un kuru kopskaits ir aptuveni 11500.
Katrā novadā un pilsētā ir šīs mazās upes. Un, ja par lielākajām no tām pašvaldības un dabas draugi vēl kaut kādā mērā rūpējas vai vismaz uztraucas, tad mazās daudzviet ir atstātas novārtā. Kaut arī katram ir saprotams – nebijis šo vienpadsmit ar pusi tūkstošu mazo upju pienesto ūdeņu, lielākās šodien būtu visai sausas, portālam nra.lv norāda Daugavas upju baseinu apgabala Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Bruno Otersons.
Pievērsīsim uzmanību tieši mazajām upēm, jo vairums no tām ir vai nu aizaugušas, vai cilvēku piesārņotas, vai bebru aizdambētas. Rezultātā tās vairs nespēj pašattīrīties, jo lielā vairumā pieaug ūdensaugu un aļģu, arī zaļaļģu un zilaļģu, daudzums, īpaši strauji – siltajā laikā.
Līdzīgi tam, kā mūsu vides sakoptība sākas no katra pagalma, ūdens pietece ezeriem un lielākām upēm un ūdens tīrība lielajās upēs, Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā sākas no mazajām upēm. Tāpēc svarīgi ir ne tikai samazināt piesārņojuma nokļūšanu, bet arī gādāt par pašattīrīšanās spējas nesamazināšanos tajās. Citiem vārdiem – tāpat kā mēs rūpējamies par mežiem un apstādījumiem, kas nodrošina mūsu organismus ar skābekli, mums būtu jārūpējas par ūdeņiem, kas ir otra mūsu veselībai visvairāk nepieciešamā viela.
Tāpat kā pašvaldības, piesaistot savus, valsts un Eiropas Savienības līdzekļus, pamazām sakārtoja siltumapgādes, ūdensapgādes un atkritumu apsaimniekošanas sistēmas, būtu jāsakārto arī viens no svarīgākajiem Latvijas vides elementiem – mazās upes. Ir pienācis laiks no atsevišķu entuziastu dažviet rīkotajām mazo upju sakārtošanas talkām pāriet uz valsts programmu – tādu, kas pēc mēroga un nozīmes būtu līdzīga savulaik īstenotajām notekūdeņu attīrīšanas sistēmas programmai „800+” vai atkritumu apsaimniekošanas programmai „500–”. Varbūt tā varētu saukties „11500”.
Latvijas ļaudis! Tieši jūs esat vistuvāk mazajām upēm un vislabāk zināt, kā tām klājas. Būtu labi, ja esošo stāvokli par katru no jūsu apkārtnē esošo upi vai cauri plūstošās upes posmu jūs darītu zināmu savas pašvaldības domes deputātiem, apspriestu ar viņiem, kā atveseļot tos upju posmus, kur tas nepieciešams, un kopā ar viņiem izplānotu vajadzīgos pasākumus un turpmāko rīcību. Tas varētu kļūt par pamudinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram uzdot saviem darbiniekiem izstrādāt mazo upju atveseļošanas valsts programmu un panākt, ka valdība to atbalsta un piešķir tai finansējumu no valsts budžeta, bet Eiropas Komisija – no sava.
Un cerēsim, ka kopīgiem spēkiem mums izdosies – mazās upes atgūs savu kādreizējo veselību, un līdz ar tām – arī mazo upju lielās māsas, visi 2256 Latvijas ezeri, Rīgas jūras līcis un Baltijas jūra.
Avots: nra.lv
