Ar ģeniāli vienkāršu ideju hidrobiologs Andris Urtāns aģitē sabiedrību iesaistīties mazo upju attīrīšanā. Katrs krastā dzīvojošais vai vienkārši zaļi domājošais var sarūpēt kaudzīti vidēja lieluma akmeņu un sakrāmēt tos uz gultnes, tādējādi izveidojot dabiskas attīrīšanas iekārtas.
Nav nepieciešams rakstīt projektus, algot vides ekspertus, nomāt buldozerus – nepieciešamas vien pāris stundu darba un laba kompānija. Savukārt atalgojumā pēc gada diviem tiek saņemta apziņa, ka vismaz vienas ģimenes radīto piesārņojumu upīte tagad spēj attīrīt pati.
Lai cik dīvaini tas šķistu, A. Urtāna akmeņi piesaistījuši uzmanību arī starptautiskā līmenī. Interese radusies daudzviet Eiropā, un 2. jūnijā zinātnieks pat dodas uz Hāgu stāstīt par savu izgudrojumu starptautiskā vides ideju forumā. «Šobrīd galvenais, lai ideja aiziet apritē,» spriež zinātnieks. Būtībā tā ir ārkārtīgi vienkārša. Upē ielikts akmens ir šķērslis straumei. Tas uzmutuļo ūdeni, bagātinot ar skābekli. Attiecīgi labāk jūtas zivis, vēžveidīgie un visa pārējā upes elpojošā sabiedrība. Upīte neaizaug. «Būtībā akmens darbojas kā tāda maza kokteiļmašīna,» salīdzina A. Urtāns. Akmens fenomenālās īpašības zinātniskajā vidē esot apspriestas jau četrdesmitajos gados, taču A. Urtāns pirms pāris gadiem atradis jaunu aspektu un tā no akmeņiem iznākušas attīrīšanas iekārtas.
Protams, kustība Liec upē akmeni diezin vai spēs kompensēt mazo hidroelektrostaciju radītās problēmas un nekārtības, ko sastrādā 110 000 Latvijas bebru. Tomēr lokālā līmenī ieguvums esot pavisam reāls. Uzdevumu gan nedrīkst pārprast – autokrava akmeņu, iegāzta upē, nekādu labumu nedos. Tie jāizvieto ar prātu un apdomu.
Pirmām kārtām jāizvēlas pareizā vieta. Tāda, kur manāms straumes plūdums un pietiekami sekli ielikts akmens izraisa ūdens virmošanu. Vēlams arī izvākt sagāztos kokus. Uz 10 kvadrātmetriem pietiks ar kādiem 30 akmeņiem aptuveni 30 centimetru diametrā. Vairākums jāizvieto grupiņās upes vidū, lai neizraisītu krasta izskalošanu.
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktore Inta Hahele stāsta, ka iestāde izvērtējusi A. Urtāna iesniegtos materiālus un atzinusi tos par labiem esam. Vides risku šādā akmeņu kraušanā faktiski nekādu, tikai ieguvumi. Vienīgi ar piegulošo teritoriju īpašniekiem šādas darbības gan jāsaskaņo. Un, kā atzīst pārvaldes direktore, skaidrs arī tas, ka visi Latvijas iedzīvotāji tūlīt nemetīsies sekot A. Urtāna piemēram un nesāks pārkrāmēt upēs akmeņus. Tomēr, ja šī vienkāršā un jaukā nodarbe ieinteresētu kaut daļu sabiedrības, tas jau būtu ieguvums.
Vakar Ķivuļurgas krastā Pierīgā bija nodrošināti visi nepieciešamie priekšnoteikumi akmens ielikšanas paraugdemonstrējumam. Te sapulcējās valsts vides institūciju un nevalstisko vides organizāciju pārstāvji. Ropažu vidusskolas audzēkņi. Papildu skanējumam – arī vairākas sabiedrībā zināmas atraktīvas personas, spēkavīri un TV šovu dalībnieki. Kopīgiem spēkiem A. Urtāna vadībā tad arī sarūpētie akmeņi tika sakārtoti mazajā Ķivuļurgā. Teorētiski upītei tagad jākļūst vismaz par vienas ģimenes tiesu tīrākai.
Latvijas upju tīklu veido vairāk nekā 12 400 upju. Tikai 880 upju garums pārsniedz 10 kilometrus. No pārējām lielākā daļa ir īsākas. 17 upju garums pārsniedz 100 kilometru. Tātad dabas mīļotājiem ir kur izvērsties.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
