Kā paziņojis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, ņemot vērā Krievijas un Ukrainas notikumus, NATO sācis izstrādāt plānus, kas paātrinās dalībvalstu reakciju uz krīzēm.
Rasmusens norāda, ka septembra samitā Lielbritānijā tiks izskatīts Ziemeļatlantijas alianses ierosinātais rīcības plāns, kura mērķis ir uzlabot valstu reakciju uz krīzēm.
Par šādu soli NATO izšķīries ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu. Notikumi Ukrainā rosinājuši pievērst lielāku uzmanību kolektīvai aizsardzībai un izstrādāt rīcības plānu, lai pastiprinātu dalībvalstu drošību un gatavību aizsargāties. Plāns sevī ietvērs dalīšanos ar izlūkošanas datiem un brīdinājuma procedūras izstrādi, kā arī NATO drošības spēku pastiprināšanu.
Vienlaikus uzmanība tiks pievērsta arī ekonomiskai un militāriskai izaugsmei, būs jāizbeidz ilgstošais militāro izdevumu kritums. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība pēc enerģētiskās neatkarības, stratēģiski par labu nāktu, ja tiktu izbeigta Eiropas valstu atkarība no Krievijas naftas un gāzes.
Tiek norādīts, ka priekšlikumi attieksies ne tikai uz Austrumeiropas valstu robežām, bet arīdzen uz Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfriku. Tiek solīts, ka NATO pastiprinās sadarbību ar visiem kaimiņiem Austrumeiropā, tādejādi uzlabojot valstu armijas spēju reaģēt un attīstīt pašaizsardzību.
