Pēkšņi un haotiski izbļaustījušies par elektrības sadārdzināšanos, politiķi tikpat ātri ir norakuši cerības par valsts gatavību pasargāt mājsaimniecības no tarifu kāpuma.
Daudzus gadus elektroenerģijas tirgus liberalizācija tika sludināta kā panaceja, kas gan atvedīs uz Latviju jaunus elektropiegādes uzņēmumus, gan sakārtos tirgu un konkurences rezultātā galu galā samazinās arī tarifus. Taču praksē viss izrādījies diametrāli pretēji. Cenas kāps, taču izdaudzinātā tirgus liberalizācija tā arī paliks virtuāls termins.
Neprognozējamība atbaida
Saeima ir atzinusi, ka tā par tirgus atvēršanu nobalsoja bez jebkādas sajēgas par gaidāmajām cenām, tāpēc Latvenergo nosauktais tarifs – 16 līdz 16,9 centi par kilovatstundu – politiķiem nāca kā mērens šoks. Kā no plaukta nokrituši politiķi Saeimā un valdībā dažas dienas imitēja kūsājošu satraukumu, ko ātri vien atvēsināja Latvenergo paziņojums, ka tarifi kāptu gan ar, gan bez tirgus liberalizācijas.
Ar elektroenerģijas tirgus atvēršanas likumdošanu Saeimā ir strādājusi Tautsaimniecības komisija. Vairāki Neatkarīgās aptaujātie komisijas locekļi ir vienisprātis – pēkšņā valdības diskusija par iespējām atlikt tirgus atvēršanu bija neloģiska un neproduktīva, jo nedz pasargāja iedzīvotāju maciņus, nedz viesa skaidrību par valdības vīziju. Upurējot mājsaimniecību labklājību, tirgus tiks atvērts, taču neviens jauns piegādātājs tā arī nav pieteicies. Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) uzsver, ka pēkšņā diskusija par iespējām nobremzēt tirgus atvēršanu varbūt pat ir nodarījusi vairāk ļaunuma nekā labuma, jo Latvijas politiķu neprognozējamā daba atbaidījusi ikvienu spēlētāju, kas varbūt tomēr apsvēra iespēju ienākt Latvijā. «Redzot, kā uzvedas Latvijas politiķi, ikviena kompānija desmit reizes padomās, vai investēt milzīgus līdzekļus, lai uzsāktu darbību mūsu valstī,» pauda J. Ozoliņš. Viņš uzskata, ka Latvenergo konkurentu parādīšanās ir tikai laika jautājums un tuvākajos gados elektropiedādes tirgus tomēr tikšot liberalizēts ne vien uz papīra, bet arī praksē.
Valsts dzenas pēc peļņas
Tikmēr Klāvs Olšteins, kā arī Ivars Zariņš (SC) bija vienisprātis – esošajā situācijā vislielākos jautājumus rada tieši Latvenergo nostāja. «Valsts divdesmit gadus nevar skaidri pateikt, kāds ir Latvenergo uzdevums. Gūt peļņu vai tomēr upurēt daļu peļņas, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar lētāku elektroenerģiju,» uzsvēra K. Olšteins.
Arī I. Zariņš, kurš iepriekš desmit gadus strādājis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, uz notiekošo raugās kritiski. «Latvijas valdības darbība elektroenerģijas nozarē ir bez jebkādas sajēgas vai stratēģijas. Kādēļ mēs savu tirgu atvērsim tieši 1. aprīlī? Kāds ir pamatojums? Kādēļ lietuvieši to darīs tikai tad, kad būs izbūvēti starpsavienojumi ar citām valstīm?» politiķis norāda uz daudzajiem neatbildētajiem jautājumiem. «Tāpat nav normāli, ka elektroenerģijas nozarei joprojām nav stratēģiskā mērķa. Vai Latvenergo darbojas saskaņā vienīgi ar Komerclikumu, kas tam uzliek par pienākumu strādāt ar maksimāli lielu peļņu, vai tomēr valsts uzņēmuma mērķis ir apgādāt tautsaimniecību ar iespējami lētāku elektrību?» I. Zariņš arī norāda, ka, vadoties vienīgi no ekonomiskajiem apsvērumiem, ar katru gadu situācija tikai pasliktināsies: «Cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, kas nozīmē, ka katrs piegādātais elektrības kilometrs sadārdzinās. Domāju, ka tīkla izmaksas tuvākajos gados augs un, ja nebūs stratēģiskās vīzijas, tas atspoguļosies gala tarifos.»
Jāvērtē tehniskie jautājumi
Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka uzskata, ka no politiskās pļāpāšanas jāķeras pie darbiem. Viņaprāt, Tautsaimniecības komisijai jāizvērtē, vai šobrīd vispār ir iespējams elektroenerģijas jautājumā ieslēgt atpakaļgaitu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Saistītie raksti
