Trīs mēneši ir maksimālais laiks, lai Latvija vēl spētu uzrādīt iedzīvotāju skaitu virs diviem miljoniem cilvēku.
Centrālā statistikas pārvalde ir precizējusi oficiālo rādītāju, ar kādu Latvija pārdzīvoja 2013./2014. gada miju: divu miljonu robežlīnija tobrīd vēl pārsniegta par 5,2 tūkstošiem jeb 0,026%. Vienlaikus ir apstiprināts temps, ar kādu Latvija šai līnijai tuvojas. Laikā starp divām pēdējām gadu mijām Latvija zaudējusi 23,8 – 5,2 = 18,6 tūkstošus cilvēku jeb 18,6 / 12 = 1,55 tūkstošus cilvēku vidēji mēnesī. Protams, reālie katra mēneša rezultāti ir mazliet atšķīrušies no vidējā rādītāja. Tā tas turpināsies arī janvārī un pāris turpmākajos mēnešos, kuru gaitā precizēsies visticamākā diena aprīlī, kad Latvija atvadīsies no tiesībām pierakstīt sev vismaz divus miljonus pastāvīgo iedzīvotāju.
2011. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Latvija kopš 2000. gada bija uzklājusi vismaz 155 tūkstošus fiktīvu iedzīvotāju, kas gadu no gada tika iekļauti iedzīvotāju skaitā, bet nebija ne ar vislielākajām pūlēm atrodami Latvijā, ne pielūdzami dot par sevi kādu ziņu elektroniski. Ja mēs sāktu šaubīties, cik korektas bija šīs pūles no datu ticamības viedokļa, tad Latvijai jau toreiz nāktos uzrādīt tikai 1,8 miljonus iedzīvotāju, kas bija atrādījušies tautas skaitītājiem, nevis tikai atstājuši par sevi nostāstus, ka viņi tepat kaut kur esot.
Dīvaini, protams, ka 100 – 200 tūkstošu cilvēku esamība vai neesamība neapliecina sevi, saskaitot nodarbinātos, pensionārus un bērnus, algu un citu maksājumu saņēmējus un, no otras puses, maksātājus, īpašniekus u.tml. Ja tomēr ir atzīts, ka Latvijas izmēra valstī tā tas bijis periodā starp 2000. un 2011. gadu, tad nav izslēdzamas šaubas, ka tā tas turpinās arī patlaban. CSP tomēr ir rīkojusies, lai šādas šaubas mazinātu. Pagājušajā vasarā CSP iedarbināja īpašu datorprogrammu, kas pārlūkoja, kad cilvēki pēdējo reizi aktualizējuši ziņas par sevi dažādos valsts reģistros. Tad kārtējo reizi tika precizēts iedzīvotāju skaits, atsakoties no tiem, par kuriem jau sen nekādu jaunu ziņu nav. Pēc tam CSP izziņo katra nākamā mēneša rādītājus, iedzīvotāju skaitam iepriekšējā mēnesī pieplusojot piedzimušos un iebraukušos, atskaitot nomirušos un izbraukušos. Precīzāk sakot, CSP neskaita cilvēkus, bet no citām valsts iestādēm saņemtas ziņas par cilvēkiem. Dzimšanas un nomiršanas gadījumu uzskaite tiek uzskatīta par gandrīz precīzu, jo negribam pieļaut pat domu par cilvēku tirdzniecību. Lielā mērā tas pats attiecas arī uz ieceļotāju uzskaiti, jo Latvija ir pārāk trūcīga, lai cilvēki šeit ierastos un slēptos (nereģistrētos) paši pēc savas gribas. Šaubas par izceļotāju uzskaiti turpretī velkas līdzi kopš 2000. – 2011. gada.
Šā gada vasarā CSP atkal iedarbinās savu datorprogrammu cilvēku pārskaitīšanai. Loģiskākais pārskaitīšanas rezultāts būs tikai dažas dienas vai nedēļas, pa kurām nobīdīsies ticamākais datums, kad Latvija būs zaudējusi savu divmiljono iedzīvotāju. No vienas puses, Latvijas valdībai nāksies par to taisnoties kreditoriem, kuri aizvien labāk saprot, ka nekādu naudu no tukšas teritorijas nepiedzīs. No otras puses, valdībai tiks piedots, jo mūsu kreditori ir tie paši cilvēki un organizācijas, par kurām demogrāfs Pēteris Zvidriņš 26. septembra Neatkarīgajā stāstīja šādi: «Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums par 75 miljoniem cilvēku gadā prasa pieklusināt tos, kuri runā par dzimstības stimulēšanu, jo mēs taču palīdzam risināt globālo pārapdzīvotības problēmu.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Saistītie raksti
