Vētru ūdens glāzē sacēluši Lietuvas mediji, kas, piesaucot Eiropas Komisiju (EK), vēsta par aizliegumu gatavot gaļas kūpinājumus. Atbildīgās iestādes Latvijā mierina, ka aizliegts nekas netiek un lielākā daļa ražotāju jau ir piemērojušies jaunajām prasībām. Gaļas kūpinātāji par šādu iniciatīvu sajūsmā gan nav.
Atsaucoties uz EK 2011. gadā pieņemtajiem noteikumiem, tika vēstīts, ka ar šā gada septembri tiks aizliegta koksnes izmantošana pārtikas produktu kūpināšanā, jo šādi iegūts produkts esot kaitīgs veselībai.
Tomēr šīs ziņas ir nepatiesas – kūpinājumi joprojām būs pieejami, mierina Zemkopības ministrija. Proti, arī pēc 2014. gada 1. septembra izmantot koksni gaļas un zivju kūpināšanā nebūs aizliegts. Ražotājiem būs vien jārēķinās, ka tiem jāgarantē zemāka kaitīgo ķīmisko vielu koncentrācija kūpinājumos.
Ja līdz šim benzopirēna koncentrācija kilogramā produkta varēja sasniegt piecus mikrogramus, tad pēc 1. septembra maksimāli pieļaujamā šīs vielas koncentrācija uz vienu kilogramu nedrīkstēs pārsniegt divus mikrogramus.
Samazināta arī maksimāli pieļaujamā benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna koncentrācijas summa – no 30 mikrogramiem uz kilogramu uz 12.
Zemkopības ministrija atgādina, ka šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku, taču līdz robežšķirtnes datumam saražotie produkti ārā nebūs jāmet. Tos varēs turpināt iztirgot pēc šā datuma līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām. Turklāt direktīva pieņemta pirms trim gadiem, dodot uzņēmējiem pietiekami daudz laika, lai pielāgotu savas ražotnes un tehnoloģiskos procesus jaunajiem standartiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) apkopotā informācija liecina, ka lielākā daļa ražotāju ar šo uzdevumu ir tikuši galā. Dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkše Neatkarīgajai pastāstīja, ka PVD regulāri veic benzopirēna pārbaudes un aizvadītajā gadā vairāk nekā pusei ražotāju, kuru produkcijā pārbaudītas kaitīgās vielas, to īpatsvars jau atbildis jaunajiem standartiem.
Viņa uzskata, ka līdz direktīvas spēkā stāšanās dienai atlikušie deviņi mēneši ir pietiekami, lai savu tehnoloģiju jaunajām prasībām pielāgotu arī pārējie ražotāji, piemēram, samazinātu kūpināšanas laiku vai dūmu intensitāti. I. Plīkše sola, ka PVD arī turpmāk pārbaudīs ražotājus un, ja to produktu rādītāji neatbildīs noteiktajiem standartiem, tie tiks izņemti no tirgus līdz nepilnību novēršanai.
Sarežģītāk ar jauno prasību ievērošanu varētu būt mājražotājiem, kas savu produkciju realizē tirgū, jo arī uz viņiem attieksies jaunās normas, bet mājražošanas īpatnības nosaka, ka tehnoloģisko procesu kontrolēšana ir krietni sarežģītāka.
Neapmierinātību ar Eiropas Savienības iejaukšanos gadsimtiem ilgās gaļas pagatavošanas konservēšanas tradīcijās neslēpj Latvijas Gaļas pārstrādātāju un ražotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Zutis. Asociācija uzstājot, ka gaļas kūpināšana ir viena no nacionālajām tradīcijām, kas jāsaglabā. Viņš arī pauda pārliecību, ka gaļas izstrādājumu ražotāji noteiktos standartus ievēro. «Es uzskatu, ka mēs šodien nepārkāpjam šo normu. Pierādiet pretējo!» saka J. Zutis.
***
VIEDOKLIS
JĀNIS SAUKA, SIA Ādažu desu fabrika īpašnieks:
– Biznesu tas nekādi neietekmēs, bet ietekmēs realizācijas termiņu, jo kūpināšana ir viens no konservācijas veidiem. Bet tas viss izskatās smieklīgi, tad jau būs jāaizliedz eļļā cept kotletes, jo tas arī ir kaitīgi.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
