Joprojām nav atbildes, kas notiks ar Latvijas mazajām skolām. Šobrīd tādu, kurās ir mazāk nekā 100 skolēnu, ir vairāk nekā 200, un, ja valstiski izstrādāta glābšanas programma kavēsies, ļoti iespējams, jau slēgtajām mācību iestādēm pievienosies vēl citas.
Pašvaldības sūkstās, ka tām mazās skolas uzturēt kļūst aizvien grūtāk, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikām solās, ka neskaidrība drīz tiks gaisināta.
IZM, pirmkārt, atsaucas uz Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020.gadam – tajās par apakšmērķi izvirzīta «izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, kas ir būtisks uzdevums, ņemot vērā gaidāmo skolēnu skaita samazinājumu vidējā izglītībā». Šī sakārtošana paredzēta, veidojot jaunu pieeju iestāžu pakalpojumu piedāvājumam un īstenojot principu, «jo mazāks bērns, jo tuvāk skola».
Pirmsskolas izglītību plānots nodrošināt maksimāli tuvu dzīvesvietai, sākumskolas (1.–6. klase) – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Šajā izglītības posmā būtiski esot izvērtēt arī pirmsskolas (5–6 gadus vecu bērnu) izglītības integrāciju šajās iestādēs. Vispārējā vidējā izglītība (10.–12. klase) pamatā tiks koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros.
Vienā no pētījumiem, kā skaidro IZM, tiks «attīstīti dažādi modeļi, arī atbalstot mazo lauku skolu pārveidi par vietējo kopienu multifunkcionāliem centriem», piebilstot, ka mazo izglītības iestāžu tīkla optimizācija netiks īstenota kā atsevišķs pasākums, bet kopējas optimizācijas ietvaros. Tāpat IZM uzsver, ka optimizācijas procesā svarīga loma būs pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai.
Pašvaldības gan neko ne par pētījumu, ne IZM tālākajiem plāniem nav informētas. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece izglītības un kultūras jautājumos Olga Kokāne, kas savulaik piedalījās īpašā šim jautājumam izveidotā darba grupā, teic: sen neesot šādās sanāksmēs piedalījusies, tāpēc nezinot, kad un kas tiek plānots šajā lietā. Viņa varot tikai teikt, ka pat tās pašvaldības, kas līdz šim nav slēgušas nevienu mācību iestādi, stāvot skarbās īstenības priekšā – kāda no tām tomēr būs jāaizver. «Situācija ir sarežģīta, pat dramatiska. Ja modelis – nauda seko skolēnam turpināsies, tad novadi aizvien sarūkošās skoliņas nevarēs izvilkt,» atzīst O. Kokāne.
Par mazo skolu likteni neko iepriecinošu nevar pateikt arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone. Viņa gan zinot par IZM pasūtīto pētījumu, taču ministrija neinformējot, ne kas to veicot, ne kas tajā būs. Sākotnēji teikts, ka tas būs gatavs decembrī, tagad tiekot runāts par februāri. M. Jansone gan bija visai skeptiska par modeļiem, kas varētu tikt piedāvāti mazo skolu glābšanai. Kamēr netiks mainīts finansēšanas veids, izmaiņas būs grūti panākt. (IZM šādu pētījumu par finansēšanas modeli solījusies prezentēt martā.)
Arī skolotāju algas mazajās skolās esot niecīgas, un diemžēl arī koeficients, ko piemēroja šo skolu pedagogu likmēm.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Saistītie raksti
