Nesen demisionējušās Valda Dombrovska valdības laikā ministrijas, kā arī to pakļautībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības juridiskajiem pakalpojumiem tērējušas kopumā pat vairākus miljonus latu, liecina visu nu jau bijušo ministru atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem, kas tika uzdoti un parlamentā iztirzāti pagājušā gada pašās beigās.
Izrādās, advokātu biroju pakalpojumus izmantojusi pat Jāņa Bordāna vadītā Tieslietu ministrija, kurā it kā vajadzēja strādāt pietiekami kvalificētiem speciālistiem, lai nodrošinātu visu ministrijai uzticēto valsts pārvaldes funkciju izpildi.
Bet visvairāk juridisko biroju pakalpojumus izmantojušas un visdāsnāk tos apmaksājušas Andra Vilka (Vienotība) vadītā Finanšu ministrija, Daniela Pavļuta (Reformu partija) vadītā Ekonomikas ministrija un it īpaši abu šo ministriju padotībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības.
Likums nav jāievēro?
Valsts mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā stingri noteikts: «Publiskai personai aizliegts slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.» Šo aizliegumu var neievērot tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja «nepieciešams veikt padziļinātu ekspertīzi nozares jautājumos (attīstības plānošana, būvniecība, informāciju tehnoloģijas, medicīna u.tml.)», kā arī, ja «pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā viņa pieredzi, reputāciju, kvalifikāciju un citus pamatotus kritērijus, to var veikt efektīvāk».
Izpētot šobrīd publiski pieejamo informāciju par ministriju slēgtajiem līgumiem ar advokātu birojiem, uzreiz nevar pateikt, vai minētā likuma norma vienkārši tiek rupji ignorēta un, izšķērdējot valsts naudu, advokātu birojiem izgādāti trekni valsts pasūtījumi, vai speciālistu piesaistīšana no malas ir bijusi attaisnojama. Lai to varētu novērtēt, būtu jāredz arī nolīgto juristu un advokātu darba augļi. Tomēr atsevišķos gadījumos pietiek pat ar darba uzdevuma aprakstu dažos vārdos, lai varētu secināt – advokātu birojiem uzticēts veikt darbības, kas ir vistiešākais valsts pārvaldes pienākums.
Ko dara ierēdņi?
Piemēram, Ekonomikas ministrijas ierēdņu vietā Ernst & Young Baltic par 13 420 latiem veikusi «investīciju piesaistes sistēmas neatkarīgu novērtējumu», par 10 309 latiem novērtējusi «Latvijas Garantiju aģentūras kapacitāti un atbilstību», par 13 902 latiem izvērtējusi «administratīvās prasības nodokļu jomā», bet par 16 915 latiem sniegusi «juridiskos pakalpojumus elektroenerģijas ražošanas atbalsta jomā».
Tāpat uz ministrijas tiešām funkcijām attiecināms biroja Magnusson par 26 620 latiem veiktais «Izvērtējums un konsultācijas vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei» un pavisam aktuālā «Metodika par kvalitatīvu būvdarbu un būvuzraudzības līgumu sagatavošanu», ko par nieka 2516,80 latiem izstrādājusi SIA Lextal.
Pavisam nopietnas summas juridiskajiem pakalpojumiem tērējušas Ekonomikas ministrijas pakļautības iestādes un kapitālsabiedrības. Valsts akciju sabiedrība Privatizācijas aģentūra slēgusi 44 līgumus kopumā par 387 000 latu. Līderi pakalpojumu sniegšanā Privatizācijas aģentūrai ir advokātu biroji Glimstedt un partneri, Sorainen, Raidla, Lejiņš un Norcous, kā arī Eversheds Bitāns.
Valsts SIA Latvijas Garantiju aģentūra ar juridiskajiem birojiem slēgusi 17 līgumus. Visiecienītākais bijis advokāta Romualda Vonsoviča birojs, kurš par juridiskām konsultācijām saņēmis 37 200 latu. Pie trekniem pasūtinājumiem tikuši arī KPMG Baltics (18 273 lati + PVN), Public and Private Law Consulting (14 150 latu + PVN), Raidla, Lejiņš & Norcous (12 463 lati + PVN).
Likumsakarīgi – summas ziņā nepārspējams ir akciju sabiedrības Latvenergo līgums, kas par 700 000 latiem noslēgts ar zviedru SWECO International AB par «inženieru konsultantu pakalpojumiem Daugavas HES rekonstrukcijas projektiem».
Nauda nesmird
Finanšu ministrija slēgusi 11 līgumus. Piemēram, advokāta Romualda Vonsoviča birojs saņēmis 36 600 latu par ministrijas interešu pārstāvēšanu tiesā pret AS BDO. Dažādu tiesvedību dēļ saistībā ar Parex bankas pārņemšanu ministrija samaksājusi 16 175 latus Mārtiņam Paparinskim un 11 858 latus – birojam Glimstedt un partneri.
Advokātu birojam Kronbergs & Čukste samaksāti 24 072 lati, Sorainen – 21 807 lati, Raidla, Lejiņš un Norcous – 7626 lati.
Tomēr šie līgumi nobāl pret Valsts kases vērienu, kura par «vērtspapīru emisijas sagatavošanu starptautiskajos tirgos» White&Case samaksājusi 155 598 eiro un 109 356 latus, bet Allen&Overy par starptautisko aizņēmumu sagatavošanu – vairāk nekā 381 000 latu. Glimstedt un partneri tikuši pie 33 000 latu, zvērināts advokāts Ilmārs Krūms – 21 323 latiem, Raidla, Lejiņš un Norcous – pie 3725 latiem utt.
Pats sev nav advokāts
Tieslietu ministrijai juristu palīdzība (!) bijusi nepieciešama četros gadījumos, tostarp advokātu biroji AmberLaw un Sorainen izstrādājuši priekšlikumus likumprojektam par «dalītā īpašuma tiesisko regulējumu» (2400 latu), bet birojs Skudra&Ūdris gatavojis dokumentus par jauna cietuma projektēšanu Olaines cietuma teritorijā (līdz šim samaksāti nieka 718 lati).
Savukārt Tiesu namu aģentūra par visu veidu juridisko palīdzību slēgusi līgumu ar biroju A. Kazačkovs un partneri, samaksājot vairāk nekā 20 000 latu, bet Datu valsts inspekcija par pārstāvību tiesās Mārim Ruķeram samaksājusi vairāk nekā 15 000 latu.
Daži vides fakti
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) juridiskos pakalpojumus ir pirkusi ne tikai no ministra padomnieces Ingas Antānes biroja Triniti (kopumā par 20 500 latiem), lai panāktu Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanu no amata, kas presē jau plaši aprakstīts. Vairāk nekā 36 000 latu maksāti advokātu birojam Magnusson par juridiskajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar gudrona dīķa sanācijas darbiem. Vairāk nekā 20 000 latu maksāti Pricewaterhouse Coopers saistībā ar «starptautisko emisiju tirdzniecību» un vairāk nekā 8000 latu Letlaw saistībā ar «KPFI ieviešanu» (droši vien domāta Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ieviešana).
Interesanti ir arī VARAM pakļautības iestāžu juridiskie tēriņi.
Advokāts Jānis Dzirnieks no Valsts vides dienesta saņēmis 15 068 latus, bet no Latvijas vides fonda aizsardzības administrācijas triju gadu laikā – 63 000 latu. Advokāts Jānis Vaits no Vides pārraudzības valsts biroja – 37 200 latu.
SIA Futurum ar Vides investīciju fondu slēgusi līgumu par 30 000 latu.
Vēl daži fakti
Līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu nav slēgušas Zemkopības, Iekšlietu un Veselības ministrijas. Aizsardzības un Ārlietu ministrijas ar advokātiem slēgušas nelielus (abas kopā – 5) un labi pamatotus līgumus.
Tomēr ievērības cienīgi ir trīs kapitālsabiedrību, kurās valsts kapitāla turētāja ir Veselības ministrija, slēgtie līgumi. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca par 103 900 latiem noslēgusi līgumu ar SIA Merkants, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs par 34 000 latu – ar SIA Eurokonsults, bet Nacionālais veselības dienests par 19 725 latiem – ar SIA Gailuma juridiskais biznesa birojs.
Savukārt Iekšlietu ministrijai padotā Valsts policija nolīgusi I. Antānes biroju Triniti saistībā ar fotoradaru epopeju (kopumā – 5200 latu).
Labklājības ministriju «ES fondu publiskajos iepirkumos» par 22 300 latiem pārstāvējis advokāts Raivis Grīnbergs. Nodarbinātības valsts aģentūrai juridiskos pakalpojumus par 12 690 latiem sniedzis IK MB risinājumi, bet advokāts Jānis Spilva to par 4000 latiem pārstāvējis tiesvedībās.
Satiksmes ministrija slēgusi 13 līgumus, no kuriem 4 – ar Prudentia Advisers, bet 5 – ar Glimstedt un partneri. Jāatgādina, ka satiksmes ministrs Anrijs Matīss ir bezpartejiskais, bet «politisko atbildību» par ministriju uzņēmusies Vienotība un t.s. Olšteina sešnieks. Nebūtu brīnums, ja «politiskā atbildība» atspoguļotos arī ministrijas juridisko pakalpojumu sniedzēju izvēlē.
Kultūras ministrija iecienījusi advokātu Lauri Leju un biroju Adversus. Savukārt Latvijas Nacionālajai bibliotēkai tuvāks ir R. Vonsoviča birojs, ar kuru noslēgts līgums par 25 latiem stundā, bet nav zināms, cik reāli ir samaksāts.
Izglītības un zinātnes ministrijai saimniecība ir liela – bez pašas ministrijas vēl 38 izglītības iestādes ir slēgušas līgumus ar advokātiem.
Piemēram, SIA Iepirkumu un tehnoloģiju konsultācija tikusi pie līguma par 15 000 latiem, SIA Deloitte Latvia – par 24 066 latiem, SIA Legal Solutions Latvia un IK Legal Solutions – par 72 000 latiem utt. Bez advokātu ārpakalpojumiem iztikušas 38 izglītības un zinātnes iestādes, piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmija, Sporta muzejs, Organiskās sintēzes institūts u.c.
Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums ROZENBERGS
Saistītie raksti
