Latgalē dzimušās premjerministra amata kandidātes Laimdotas Straujumas karjera jau kopš augstskolas pabeigšanas 1973. gadā cieši saistīta ar lauksaimniecību.
Viņas līdzgaitnieki sievieti raksturo kā enerģisku, mierīgu un milzīgām darba spējām apveltītu cilvēku, kas pietiekami veiksmīgi varētu izstūrēt valdības kuģi starp priekšvēlēšanu laika krācēm, neaizraujoties ar politikas taisīšanu. To apliecina arī viņas teiktais, ka pēc vēlēšanām viņa sevi premjera amatā neredz.
1968. gadā absolvējusi 250 kilometrus uz austrumiem no Rīgas esošās Tilžas vidusskolu, L. Straujuma iestājās Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kuru beidzot labākajās padomju laika tradīcijās tika nosūtīta strādāt uz Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtu. Tajā viņa pētīja augstskolā iegūto zināšanu izmantošanas iespējas lauksaimniecības attīstībā. Akadēmija L. Straujumai bija viena no ilgstošākajām darba vietām, līdz viņa Padomju Savienības norieta laikā, pabeigusi aspirantūru ekonomikā, 1988. gadā sāka strādāt Valsts plāna plānošanas zinātniskās pētniecības institūtā (ZPI).
Svarīga tikšanās
Šī darba vieta L. Straujumai nebija ilgstoša. Latvijai atgūstot neatkarību, viņa uz īsu brīdi centās iekļauties privātajā biznesā, strādājot SIA Latvijas datoru centrs. Taču no privātā biznesa viņu izrāva iesaistīšanās kopējā projektā ar Aigaru Štokenbergu, kas, būdams Valsts zemes dienesta direktora vietnieks, ar ekonomisti 1993. gadā strādāja pie Lauksaimniecības konsultācijas centra izveides. Šī tikšanās bija zīmīga un, iespējams, pat noteicoša tālākajā L. Straujumas karjerā.
Pierādījusi sevi
Pēc Dānijas parauga Jelgavas rajona Ozolniekos izveidojot Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošo Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centru, L. Straujuma kļuva par tā direktora vietnieci. Iestādei transformējoties par bezpeļņas organizāciju viņa amatu saglabāja, bet 1998. gadā kļuva par iestādes vadītāju.
Tieši strādājot pie jaunās iestādes izveides, viņa ar savām darba spējām pievērsusi nozares speciālistu uzmanību gan netālu esošajā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, gan Zemkopības ministrijā.
«Viņa strādāja Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā par direktori. Bija ļoti enerģiska un jau tur parādīja sevi no labās puses. Ne velti viņu uzaicināja uz Zemkopības ministriju par valsts sekretāri. Viņa ir izsvērta un neļaujas emocijām, nemētājas ar vārdiem,» saka ilggadējais Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs Jāzeps Rimeicāns, kurš ar L. Straujumu pašlaik kopā darbojas arī LLU Padomnieku konventā.
Uz Tautas partijas spārniem
Strādājot konsultāciju centrā, L. Straujuma kopā ar A. Štokenbergu, nākamajiem zemkopības ministriem Ati Slakteri un Aigaru Kalvīti 1998. gada maijā piedalījās arī Tautas partijas dibināšanā. Nu vairs nebija ilgi jāgaida, lai četrus mēnešus pēc tam, kad par zemkopības ministru kļuva Aigars Kalvītis, L. Straujuma 1999. gada novembrī tiktu iecelta par ministrijas valsts sekretāra vietnieci.
A. Kalvītis kādreizējo padoto un partijas biedri raksturo pozitīvi, sakot, ka neko sliktu pateikt nevarot, pat ņemot vērā ilgo pazīšanos un sadarbību. «Mums bijusi ilgstoša sadarbība, gan kā ministram un premjerministram, gan kā piensaimniekam. Viņai noteikti piemīt līdera spējas,» saka A. Kalvītis.
Mainoties valdībām un zemkopības ministra amatā nonākot Atim Slakterim, L. Straujuma 2000. gada nogalē kļūst jau par ministrijas valsts sekretāri. A. Slakteris, kura vadībā L. Straujuma nostrādāja divarpus gadus par premjerministra amata kandidāti, ir mazliet kritiskāks – viņa pārāk daudz aizraujoties ar kompromisiem.
«Es uzskatu, ka viņa ir pārāk liels kompromisu cilvēks. Kad kopā strādājām ministrijā un bija jāsaskaņo ļoti pretrunīgi viedokļi, praktiski to saskaņošanu veica Laimdota, un tā patiešām ir viņas stiprā puse. Viņa spēj panākt, ka visi virzās uz vienu kopēju mērķi,» saka A. Slakteris. Viņš bijis gan L. Straujumas padotais, gan priekšnieks un uzskata, ka tieši šī īpašība palīdzēs L. Straujumas vadītajai valdībai «pārdzīvot priekšvēlēšanu laika trakumus».
Visiem pieņemama ministre
Šajā amatā, mainoties ministriem un iemantojot nozares darbinieku neviltotu uzticību, L. Straujuma nostrādā septiņus gadus. Līdz viņu pie sevis uzņemties valsts sekretāra amatu aicina senais paziņa
A. Štokenbergs, kas nu kļuvis par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Tolaik Zemkopības ministriju vadīja zaļzemnieks Mārtiņš Roze, taču A. Štokenbergs noraida pārmetumus, ka L. Straujumu pie sevis ataicinājis tikai partijas saikņu dēļ. «Bija vajadzīgs cilvēks, kurš saprot laukus, pārzina informācijas tehnoloģijas, spēj pārvaldīt Eiropas atbalsta naudu, uzņemties iniciatīvu un veidot komandu,» vēlāk L. Straujumas izvēli valsts sekretāres darbam pamatoja A. Štokenbergs.
Šajā ministrijā, kuru likvidējot tika izveidota Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, L. Straujuma piedzīvo gan pašas dibinātās Tautas partijas likvidāciju, gan 10. Saeimas atlaišanu un atgriešanos Zemkopības ministrijā – nu jau ministres amatā.
Sarežģītajā politiskajā situācijā, kad noteikumus vēl centās diktēt Zatlera Reformu partija, L. Straujuma bija pieņemama kandidatūra ministres amatam visām ieinteresētajām pusēm. Vienotība, uzņemoties atbildību par bezpartejisko L. Straujumu, deva viņai iespēju atsākt darbu Zemkopības ministrijā. Viņai, protams, nevarēja pārmest arī kompetences trūkumu.
Ar politiku neaizraujas
Sekojot L. Straujumas profesionālajām gaitām, var pieņemt, ka viņa ar politikas taisīšanu neaizraujas un politiskās partijas izmanto kā platformu savu ideju, zināšanu un darba spēju realizēšanai. Līdz ar citiem uz to norāda arī priekšpēdējais Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš. «Politisko darbību partijas ietvaros viņa neveica. Atceros viņu vairāk kā valsts sekretāru – kompetents un lietišķs cilvēks. Iespējams, šīs klusās politiskās dzīves dēļ viņa līdz šim arī nevarēja lepoties ar augstu atpazīstamību. Neatkarīgās pasūtītais SKDS veiktais sociālais pētījums liecina, ka par L. Straujumu viedokļa nav 63% valsts iedzīvotāju, 22% respondentu viņas līdzšinējo darbību vērtē pozitīvi, bet 15 % – negatīvi. Eksperti gan atgādina, ka ar līdzīgiem reitingiem lielajā politikā startēja Valdis Dombrovskis, kam pašlaik ir vieni no augstākajiem reitingiem Latvijas politiķu vidū.
***
Laimdota STRAUJUMA
- Dzimusi 1951. gada 24. februārī
Izglītība
- 1968.– 1973. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas – matemātikas fakultāte
- 1987. Aspirantūra lauksaimniecības ekonomikas specialitātē, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts
- 1992. – ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr. oec.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Saistītie raksti
