Decembra vidū ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē tika oficiāli apstiprinātas Kopējās lauksaimniecības politikas reformas trīs būtiskākās regulas – Tiešo maksājumu, Lauku attīstības un Tirgus kopējo organizāciju regula. Tās paredz, ka Latvija tiešajos maksājumos nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam saņems par 986 miljoniem eiro vairāk nekā šajā plānošanas periodā (no 2007. līdz 2013. gadam). Tiesa, tikai sākot ar 2019. gadu, četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Rumānija – sasniegs vienādu maksājuma par hektāru līmeni, kas atbildīs 75 procentiem no ES vidējā. Īpašs papildu atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem. Savukārt mazie lauksaimnieki varēs atteikties no daudzo standarta tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā izvēlēties saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – fiksētu saimniecības maksājumu 500 eiro gadā.
Lauksaimnieki rēķinājās arī ar drīzu cukura ražošanas kvotu sistēmas atcelšanu, sākot no 2015. gada, taču ES nolēma kvotu sistēmu saglabāt vēl līdz 2017. gadam. Iepriekš īstenotā cukura reforma nav nesusi gaidītos rezultātus – cukura cena ES iekšējā tirgū ir ievērojami kāpusi.
Latvijas zemnieki šobrīd saņem vismazākos tiešmaksājumus starp ES valstīm – 89 eiro jeb 63 latus par hektāru. Tajā pašā laikā ES vidējais rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Nākamajā plānošanas periodā tiešmaksājumi tiks palielināti katru gadu, 2019. gadā sasniedzot 196 eiro jeb 137 latus par hektāru, tomēr tie joprojām būs zemākie ES.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Saistītie raksti
