Veids, kādā Saeima vakar lēma par darba uzsākšanu pie nākamā gada valsts budžeta, spilgti apliecinājis, cik ačgārna ir situācija koalīcijā.
Nacionālās apvienības deputāti svarīgajā balsojumā nepiedalījās, iekams budžeta virzību nodrošināja opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), liekot uzvirmot runām par koalīcijas paplašināšanu.
Norises parlamentā vakar izvērtās par vienu no pēdējā laika spilgtākajām politiskā teātra izrādēm, kas virspusēji rada iespaidu par drīzu valdības pajukšanu, savukārt iekšēji vēl tiek pieļauti vairāki citi scenāriji.
Pārmet tirgošanos
Dažas minūtes pirms plenārsēdes, kurā bija paredzēts Saeimas balsojums par budžeta likumprojektu nodošanu komisijām, Nacionālā apvienība (NA) pēkšņi lūdza pusstundas pārtraukumu. Kā vēlāk Neatkarīgajai atzina partijas Vienotība Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, šajā momentā NA līderis Raivis Dzintars bija devies pie premjera Valda Dombrovska, lai mēģinātu tirgoties par uzturēšanās atļauju jautājumu. Nespējot sagaidīt pārrunu rezultātus, kas tiešā veidā ietekmētu nacionāļu balsojumu, apvienība esot centusies vilkt garumā laiku, taču Vienotība šādam spiedienam nepakļāvās. Tiesa, Dz. Zaķis apgalvo, ka, partneru nodota, Vienotība neesot metusies pēc palīdzības pie ZZS, bet gan pacietīgi gaidījusi opozīcijas patstāvīgo lēmumu.
Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai apgalvoja, ka Vienotība neesot uzrunājusi zaļzemniekus, kuri budžeta virzību atbalstījuši pragmatisku apsvērumu dēļ. «Mēs nespēlējam paslēpes, bet gan godīgi atzīstam – šajā posmā budžetu akceptējam, lai uzsāktu profesionālas un izvērstas debates parlamentā. Taču koalīcija nevarēs rēķināties ar mūsu balsīm, ja neatbalstīs prasību par lielākiem pašvaldību budžetiem, iemaksām ceļu fondā un citiem pašpārvaldēm svarīgiem aspektiem,» atzīst A. Brigmanis.
Starp dzirnakmeņiem
Tādējādi Vienotība šobrīd ir nonākusi starp diviem ultimatīviem dzirnakmeņiem, kur, no vienas puses, ir NA prasība ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu, bet no otras – ZZS prasība atbalstīt pašvaldības.
Arī R. Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka vakar bija devies uz tikšanos ar premjeru, taču konstruktīvs kompromiss uzturēšanās atļauju jomā netika panākts. Kā zināms, Vienotība vēlētos, lai ārvalstu investori arī turpmāk varētu iegādāties īpašumus Latvijā apmēram pašreizējā līmenī, t.i, 900 darījumu gadā. Tikmēr nacionālais flangs pieprasa šo slieksni samazināt divas reizes. Aizkulisēs gan tiek baumots, ka arī NA iekšienē ir saimnieciski domājoši cilvēki un finālā ilgstošā valdības šūpošana var beigties ar niecīgu kvotas samazinājumu līdz 600–700 darījumu robežai.
Procesi notiek ačgārni
Jāatgādina, ka balsojums par valsts budžetu ir uzskatāms par vienu no atbildīgākajiem darbiem ikvienam parlamentam, kā arī par eksāmenu ikvienai valdībai, tās rīcībspējai un saliedētībai. Citkārt kašķīgajiem koalīcijas partneriem budžeta izveides brīdī ir jāspēj rast kompromisus, kas tiek apliecināti ar vienotu balsojumu parlamentā. Tikmēr vakardienas balsojums ir spilgti apliecinājis, ka šābrīža valdība ir vairs tikai formāls veidojums. Tiesa, lai arī klaji izaicinošs, tomēr NA nepiedalīšanās Saeimas balsojumā vairāk tika uztverts kā demonstratīvs solis, bez reālām sekām. Proti, Saeimas kārtības rullis nosaka, ka, nenododot valsts budžeta likumprojektu komisijām, valdības darbs nav apdraudēts, bet šā dokumenta noraidīšana pirmajā vai otrajā lasījumā nozīmētu valdības krišanu.
Arī politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkarīgo atzīst: «Pašreizējā koalīcija ir kroplīgs veidojums, kurā procesi notiek ačgārni. Pat ja formāli valdība nekritīs, tad praksē tā var kļūt par koalīciju, kas funkcionē tikai ar opozīcijas atbalstu.»
Atspēlējoties partneriem par draudiem izgāzt budžetu, ar politisko teātri vakar sākusi nodarboties arī Vienotība. Proti, premjers nacionāļu uzvedību nodēvēja par koalīcijas līguma pārkāpumu, un šā iemesla dēļ nākamnedēļ tikšot uzsāktas konsultācijas ar dažādiem politiskajiem spēkiem. Tiesa, NA nav palikusi atbildi parādā un zibenīgā ātrumā paguvusi bloķēties ar Reformu partiju. Vienošanās paredz – ja kāds no šiem politiskajiem spēkiem pametīs valdību, arī otrs partneris varētu rīkoties tāpat, ziņo aģentūra LETA. Tā kā attiecības ar Vienotību nav spīdošas nedz NA, nedz reformistiem, tad šāda bloķēšanās nodrošina, ka šī sasaukuma laikā nav iespējams izveidot citu valdību, nepiesaistot Saskaņas centru.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Saistītie raksti
