Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) tops par jauniešiem–bezdarbniekiem liek pārvērtēt pieņēmumus par darba tirgu Latvijā.
Tendenci uzrāda jauniešu–bezdarbnieku vecumā līdz 25 gadiem skaits, kuri 2012. gada 31. decembrī NVA uzskaitē bija reģistrēti kā bezdarbnieki un kuru pēdējā nodarbošanās pirms reģistrācijas NVA bija izglītības iestādes absolvēšana vai izglītības iestādes beigšana 2012. gadā. Šis skaits jeb Top 15 augstskolas un profesijas uzrāda to, cik drīz pēc studijām jaunais cilvēks atrod darbu. No augstskolām pirmās trīs ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rēzeknes augstskola, savukārt, ņemot vērā profesijas, tūlīt pēc studiju beigšanas grūtāk darbu atrast ekonomistiem, komercdarbības speciālistiem un cilvēkiem bez konkrētas profesionālās izglītības.
Drošāk nestrādāt
Jēkabpils Agrobiznesa koledžā iespējams apgūt vienu no Top 3 jauniešu–bezdarbnieku profesijām – komercdarbības speciālists. Koledžas direktors Roberts Glaudiņš uzskata, ka sākotnēji par konkrēto specialitāti jauniešiem būtu jānoskaidro, vai viņi studēs maksas vai valsts budžeta finansētās grupās. «Kopumā audzēkņiem studiju laikā labi izskaidro mūsu valsts un ES sociālās nodrošinātības sistēmu, kura ir diezgan ačgārna, jo bezdarbniekiem sociālās garantijas ir lielākas nekā strādājošajiem. Varbūt viņi izvēlas efektīvāko šā brīža risinājumu! Tas, ko māca par komerciju un pārdošanu, ir pieprasījums un piedāvājums. Bet ir arī maksātspēja. Ja nav, kas virs pašizmaksas nopērk darba pakalpojumu, labāk reģistrēties bezdarbniekos un piestrādāt pa kreisi,» ironizē koledžas direktors.
Jāizvērtē savas spējas
«Domāju, ka sabiedrībā tiek maldīgi kultivēts uzskats, ka šī profesija ir visiem pieejama. Jābūt atlasei, taču tādas praktiski nav – uzņemam visus, kas piesakās un var uzrādīt atbilstošus centralizēto eksāmenu rezultātus. Ja nauda seko studentam, tad lai jau studē,» saka R. Glaudiņš, norādot arī uz izglītības sociālo funkciju – valstiski neesot tik svarīgi, kādu profesiju pilsonis ieguvis. Viņš gājis skolā, augstskolā, socializējies, kaut piecas līdz deviņas reizes noklausījies Latvijas valsts himnu, ieguvis studiju draugus, piedalījies Latvijas proklamēšanas gadadienu svinībās, Dziesmu svētkos un sportojis. «Citur mūsdienās valsts lojalitātes mobilitāti diez vai ir iespējams apgūt,» prāto direktors. Studentu izvēlei mācīties komercdarbību esot arī materiāli apsvērumi – mazāk nepieciešami papildu mācību materiāli. Pietiek ar solu, krēslu, lektoru un internetu. Arī prasības studentiem esot daudz zemākas nekā inženierzinātnēs, IT vai medicīnā. «Profesija ir laba un nepieciešama, bet jārēķinās, ka no apmēram 25 absolventiem tikai kādiem trim pieciem būs izteikti veiksmīga karjera. Kādi astoņi piecpadsmit atradīs darbu daļēji ar studijām saistītā profesijā, bet pārējie ieņems ar studijām nesaistītu amatu, vai būs bez darba.» Viņš iesaka, izvēloties nākamo profesiju, kritiskāk izvērtēt savu varēšanu un izmantot profesionālu karjeras konsultantu ieteikumus, jo zināšanu apguve uzņēmējdarbībā esot grūts intelektuālas piepūles darbs. Lai varētu notikt studijas un tas atmaksātos augstskolai, nepieciešama grupa ar vismaz 20 studentiem. Tajā pašā laikā profesija reģionā esot pieprasīta un nepieciešama. Katru gadu vidēji desmit studentu jau tiekot aizrunāti vai uzsāk savu uzņēmējdarbību studiju pēdējā kursā. Bet kas notiek ar pārējiem desmit?
Piespiest nevar
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) iespējams iegūt humanitāru izglītību, un interesanti, ka šī augstskola bezdarbnieku topā neparādās. LKA rektors Jānis Siliņš to skaidro ne tikai ar to, ka augstskola pārāk maza. «Ja valstī gadiem nav nopietnas ražošanas un rūpniecības, kur lai visi eksaktie strādā? Ja valstī nav tam atbilstošas augsnes, cilvēki atrod darbu ārpus Latvijas. LKA nav topā, jo Latvijas prakses pamatā saistītas ar sociālām un humanitārām jomām – visu, kas nav ražojošs. Mūsu studenti iegūst plašu izpratni par daudzām nozarēm, kas ir priekšrocība un palīdz vieglāk veidot darba dzīvi. Arī aktieri par bezdarbniekiem nepaliek, pat ja nestrādā teātrī,» saka rektors, norādot, ka bezdarbniekos ir jēga reģistrēties tikai tiem, kas studiju laikā strādājuši.
«Manuprāt, kaut kas nav kārtībā. Nevar visus, kā pieņemts, vērtēt. LKA šogad iestājās meitene, kas šā gada ārkārtīgi grūtajā matemātikas centralizētajā eksāmenā ieguva 100 punktu. Viņa iestājās vairākās augstskolās, bet vēlas nākt uz akadēmiju, jo grib kaut ko radošu. Ar varu nevar jauniešus piedabūt studēt eksaktās jomas,» stāsta J. Siliņš.
***
Top 15 izglītības iestādes un profesijas jauniešiem–bezdarbniekiem
Izglītības iestādes:
Latvijas Universitāte 87*
Rīgas Tehniskā universitāte 64
Rēzeknes augstskola 48
Daugavpils universitāte 46
Latvijas Lauksaimniecības universitāte 28
Liepājas universitāte 22
Malnavas koledža 19
Baltijas Starptautiskā akadēmija 17
SIA Biznesa augstskola Turība 17
Rīgas Stradiņa universitāte 16
SIA Ekonomikas un kultūras augstskola 14
Jēkabpils Agrobiznesa koledža 14
SIA Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola 14
Transporta un sakaru institūts 14
Banku augstskola 10
Profesijas:
Ekonomists 42*
Komercdarbības speciālists 33
Nav specialitātes 22
Juriskonsults 19
Vadītājs/direktors/pārvaldnieks (komercpakalpojumos) 16
Sabiedrisko attiecību speciālists 15
Filologs 14
Jurists 14
Loģistikas speciālists 13
Finansists 11
Pamatdarbības struktūrvienības vadītājs 10
Kultūras vadītājs (menedžeris) 9
Vēsturnieks 9
Nodokļu ekonomists 8
Jurista palīgs 8
* Studijas beigušo 2012.31.12. NVS reģistrēto jauniešu skaits
Avots: nra.lv /Laura Sīle
