Ģimenes valsts pabalstu sagaida reformas, visticamāk, pabalsta izmaksu varētu diferencēt pēc bērnu skaita ģimenē vai pēc ģimenes ienākumiem.
Labklājības ministrija izstrādātos priekšlikumus pabalsta reformai plašākai sabiedrībai piedāvās augustā, taču no labklājības ministres Ilzes Viņķeles teiktā izriet, ka, visticamāk, netiks virzīts tāds variants, ka ģimenes valsts pabalstu, kas pašlaik par vienu bērnu ir astoņi lati mēnesī, maksātu tikai trūcīgām ģimenēm.
Ģimenes valsts pabalsts ir vienīgais universālais pabalsts Latvijas ģimenēm. Vienīgais nosacījums ir tas, vai vecāki šo pabalstu ir pieprasījuši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, un vēl – to nevar saņemt līdz bērna viena gada vecumam, ja vecāks saņem bērna kopšanas vai vecāku pabalstu. Tāpat to nevar saņemt laikā, kamēr bērns nemācās. Pabalsta apmērs ir astoņi lati, jo kopš 2009. gada tam vairs nepiemēro koeficientus par katru nākamo bērnu ģimenē.
Labklājības ministrijā Neatkarīgajai apliecināja, ka ministrija strādā pie dažādiem variantiem, taču pagaidām tie netiek publiskoti. Augustā priekšlikumi būs gatavi un notiks apspriešana. Labklājības ministre Latvijas Radio raidījumā Ģimenes studija atklāja, ka pašlaik tiek apspriesti trīs pabalsta pārveides principi. Pirmkārt, notiek diskusija, līdz kādam ienākumu līmenim ģimenē uz vienu ģimenes locekli valstij būtu jāsniedz šāds pabalsts – astoņu latu vai cita apmēra, jo, pēc ministres teiktā, tikai trūcīgās ģimenes tās nevarētu būt, jo 90 latu uz vienu cilvēku ir ļoti nelieli ienākumi, un pabalstam būtu jāsasniedz lielāks iedzīvotāju skaits. Otrkārt, ir jāizšķiras, vai diferencēt pabalsta lielumu atkarībā no bērnu skaita ģimenēm – par pirmo bērnu mazāku pabalstu, par pārējiem lielāku. Treškārt, pastāv iespēja ieviest kombinētu sistēmu – diferencēt pabalsta lielumu atkarībā no ģimenes turīguma, tātad mazāk turīgām – lielāku pabalstu. «Lielais izaicinājums ir noteikt ienākumus mājsaimniecībā uz vienu tās locekli, kad ģimenei ir sniedzams atbalsts naudā, un pārējos, kuriem tikai kā pakalpojumus,» teica I. Viņķele, «vai tie varētu būt 200, 300 latu vai cits slieksnis.»
Būtisks ierobežojums pabalsta izmaksai, ņemot vērā ģimenes ienākumus, varētu būt nepieciešamība lūgt pabalstu un pierādīt savus ienākumus, spriež ģimenes. I. Viņķele savukārt uzskata, ka «tā būtu leiputrija», ja pie publiska atbalsta saņemšanas cilvēkiem neprasītu uzrādīt ienākumus.
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka Neatkarīgajai norāda, ka pašlaik organizācija nav iesaistīta variantu izstrādē un ar tiem nav iepazīstināta, lai gan iepriekš solīts, ka ģimenes pārstāvošās organizācijas šajā procesā tiks iesaistītas. Viņa sacīja: lai gan vecākiem astoņi lati šķiet ļoti mazs atbalsts ģimenēm, atteikties no tā ģimenes nav gatavas. Vairāk nekā puse aptaujāto ģimeņu negribētu atteikties no pabalsta, 13 procentu ģimeņu atzinušas, ka būtu gatavas atteikties no šā pabalsta par labu trūcīgām ģimenēm, bet 23 procenti aptaujāto norādījuši, ka, iespējams, atteiktos, ja tā vietā būtu kādi atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem. Vislabprātāk ģimenes saņemtu šo pabalstu lielākā apmērā un atbalsta variantu, kāds bija izstrādāts iepriekš, kad pabalstu plānoja būtiski palielināt par katru nākamo bērnu ģimenē.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
