Lielākā daļa jeb 75% autovadītāju kādreiz ir pieļāvuši domu, ka varētu zaudēt dzīvību paša vai citu satiksmes dalībnieku izraisītā negadījumā. Turklāt vairāk nekā 40% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi mūžā, sēžot pie auto stūres, ir nācies sajust nāves bailes, secināts kampaņas "Ja dzer, tad nebrauc!" ietvaros Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un pētījumu centra SKDS veiktajā autovadītāju aptaujā.
Pārliecinošam vairākumam jeb 85% autovadītāju par savu dzīvību visvairāk liek baidīties citu autobraucēju pārgalvība vai ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, tostarp auto vadīšana alkohola reibumā. Šis fakts apliecina alkohola un citu apreibinošo vielu klātbūtnes bīstamību satiksmē, pret ko jau vairāk nekā desmit gadus vēršas CSDD un pārējie satiksmes drošības kampaņu rīkotāji. Tāpat šoferīšu bailes izraisa iespēja iekļūt citu izraisītā avārijā (61% aptaujāto) un uz ceļa izskrējuši dzīvnieki (54% aptaujāto). Salīdzinoši retāk starp dzīvībai bīstamām situācijām uz ceļa tiek minēts nekvalitatīvs ceļa segums, braukšana sliktos laikaapstākļos vai diennakts tumšajā laikā, kā arī iespējamas tehniskās problēmas un kontroles zaudēšana pār savu auto.
Visbezbailīgākie autovadītāji ir tieši gados jauni cilvēki vecumā līdz 24 gadiem - 67% no viņiem norādījuši, ka, sēžot pie auto stūres, nekad nav izjutuši bailes par savu dzīvību. Turklāt gandrīz trešā daļa jeb 30% jauno autovadītāju nepieļauj iespēju zaudēt dzīvību ceļu satiksmes negadījumos. "Jauno autovadītāju pieredzes trūkums arī nosaka to, ka lielākā daļa negadījumu izraisītāji, kā arī vienlaikus biežāk sodītie transportlīdzekļu vadītāji, ir tieši stiprā dzimuma pārstāvji vecumā līdz 34 gadiem," norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.
"Vislielākās bailes vienmēr rada nezināmais. Tāpēc arī loģiski, ka ikdienā autovadītājus uztrauc un biedē tieši neparedzamākais faktors uz ceļa - citu braucēju pārgalvība un neapdomīgā rīcība. Aptaujas rezultāti rāda, ka diemžēl šādu pašpārliecināto autovadītāju, kuri uzskata, ka ar viņiem nekas nevar notikt, ir samērā daudz. Piedaloties ceļu satiksmē, kaut elementāra pašsaglabāšanās instinkta trūkums var būt kritisks, liekot riskēt ne tikai ar savu, bet arī apkārtējo satiksmes dalībnieku dzīvību," skaidro SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Vienlaikus autovadītāji atzīst, ka, vadot automašīnu, lielākoties satraucas nevis par savu (3% respondentu), bet gan pārvadājamo pasažieru veselību un dzīvību (55% respondentu). Nedaudz vairāk kā par savu veselību un dzīvību autovadītājus uztrauc iespējamā iekļūšana negadījumā, kā rezultātā tiktu bojāta automašīna, kā arī automašīnas tehniskais stāvoklis (4% respondentu), liecina CSDD un SKDS veiktā autovadītāju aptauja.
Lielākais vairums jeb 85% aptaujāto autovadītāju norādījuši, ka iegādājas tikai OCTA apdrošināšanu, otra populārākā ir KASKO apdrošināšana (25%), savukārt dzīvību apdrošinājuši vien 14% aptaujāto autovadītāju. "Gan SKDS aptauja, gan ERGO dati par izsniegtajām apdrošināšanas polisēm apliecina - sabiedrībai dzīvība un ģimenes drošība ir otrajā plānā, pirmajā vietā ierindojot mantu un "dzelžus". Tādēļ rodas loģisks jautājums: par ko liecina sabiedrības vērtību sistēma, ja mantai tiek piešķirta lielāka nozīme, nekā cilvēka dzīvībai?" uzsver Ingrīda Ķirse, ERGO valdes locekle Baltijā.
CSDD un partneru īstenotās satiksmes drošības kampaņas pret braukšanu reibumā "Ja dzer, tad nebrauc!" mērķis ir samazināt to transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kuri pie stūres sēžas alkohola reibumā, un Līgo svētkus nosvinēt bez bojā gājušajiem. Kampaņas ietvaros ikviens tiek aicināts aizdomāties par atbildību pret savu un apkārtējo dzīvību, atgādinot, ka, braucot reibumā, tu faktiski riskē ar savu un apkārtējo dzīvību.
Kampaņu "Ja dzer, tad nebrauc!" organizē CSDD, Satiksmes ministrija un Valsts policija, atbalsta - SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia", apdrošināšanas sabiedrība ERGO un dzērienu ražotājs "Aldaris". Kampaņa tiek finansēta no OCTA līdzekļiem.
Avots: nra.lv
