Līdz ar vasaras iestāšanos bērni kļūst fiziski aktīvāki, vairāk dzīvo un spēlējas svaigā gaisā, kas diemžēl palielina arī traumu skaitu. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) apkopotā statistika, vasarā bērnu traumatisms sadzīves situācijās pieaug par 35%. Izteikta līdere starp bīstamākajām aktivitātēm ir velobraukšana: ceturtā daļa ar to saistīto savainojumu ir galvas traumas, ko bērni guvuši, pārvietojoties ar velosipēdu bez aizsargķiverēm.
Īpašu uzmanību bērnu drošībai Latvijā pievērš bērnu ārsti un ķirurgi, atgādinot vecākiem par nepieciešamību sekot tam, kā vasarā tiek pavadīts laiks, piemēram, peldoties, lēkājot uz batuta, braucot ar riteni u.c. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons ir atzinis, ka Latvijā vasarā noslīkst desmit reizes vairāk bērnu nekā Skandināvijas valstīs. Lielākoties noslīkst bērni līdz 5 gadu vecumam – tie, kuri nosacīti nesen sākuši paši staigāt. Tāpat vairākkārt atgādināts par mūsdienās populārās rotaļlietas – batuta – bīstamību. Pēc bērnu ķirurga Ulda Bergmaņa apkoptās informācijas, 2010.gadā bērni uz batuta guvuši 106, bet 2011.gadā – jau 157 traumas.
BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis skaidro: „BALTA pēdējo trīs gadu datu analīze liecina, ka pamatskolas vecuma grupā no 4. līdz 9.klasei siltajā laikā no maija līdz augustam ir mērens atlīdzību skaita pieaugums, kuru iemesls ir sadzīves traumas. Salīdzinot ar citu mēnešu vidējiem rādītājiem, šajā laikā sadzīves traumas pamatskolniekiem pieaug par 35%. Visbiežāk traumas tiek iegūtas, dauzoties ar citiem bērniem, braucot ar riteni, spēlējot futbolu, basketbolu, šūpojoties. Tāpat vasarā gadās kāds suņa kodums un apdedzināšanās gan ar karstiem šķidrumiem, gan, piemēram, ar latvāņu lapām. Dažkārt traumas gūtas, dodoties pārgājienos vai svinot Jāņus pie ugunskuriem. Parasti šīs traumas ir nelielas, vidējā kompensācija ir 97 lati. Taču satraucoši, ka ceturto daļu no velotraumām veido riteņbraukšanas laikā gūtie galvas savainojumi, tāpēc atbalstām tos vecākus, kas parūpējas par savu atvašu drošību, piemēram, iegādājoties aizsargķiveres un roku vai ceļu sargus.”
Velobraukšana izkonkurē citas bērniem vasarā bīstamās nodarbes. Šādos negadījumos vidējā atlīdzība ir 71 lats, bērniem gūstot brūces, smadzeņu satricinājumus vai smagākos gadījumos kaulu lūzumus. Aptuveni 25% no mazo velosipēdistu traumām ir galvas traumas. Taču vecākiem pastāv iespēja pasargāt savus bērnus, laikus viņus radinot riteņbraukšanas laikā valkāt ķiveres, jo to lietošana būtiski samazina traumas risku.
Parasti smagas traumas vasarā bērni arī gūst, pašiem krītot no augstuma vai bērnam uzkrītot virsū kādam smagam priekšmetam. Tikko pagājušās nedēļas nogalē tika ziņots par deviņgadīgu zēnu Limbažu novadā, kurš traumējis mugurkaulu, kad viņam virsū uzkritusi betona siena. Arī BALTA pieredze liecina, ka šādos gadījumos tiek iegūti ne vien ekstremitāšu lūzumi, bet smagākos gadījumos arī mugurkaula un galvas traumas.
Tāpat pēc BALTA pieredzes vasarā vecākiem bez uzraudzības nevajadzētu atstāt pieslēgtas pie elektrības dažādas ierīces, jābūt uzmanīgiem arī zāles pļaušanas laikā – tās visas ir situācijas, kad bērni piedzīvojuši traumas, pat roku un kāju pirkstu amputācijas. Būtu jāatceras arī par darba drošību, īpaši darbojoties ar zāģiem un elektroinstrumentiem. Tieši šādā veidā 2010.gadā bērns guva vienu no smagākajām traumām BALTA pieredzē – bērnam uzkrita virsū pagalmā zāģēts koks. Atlīdzība bija 3000 latu par medicīnisko izdevumu apmaksu, rehabilitāciju un kompensāciju saistībā ar pašu traumas notikumu.
