Lai vismaz daļu no cilvēkiem atturētu no kāpšanas uz nedroša ledus, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji piedāvā grozīt sabiedriskās kārtības noteikumus, paredzot, ka pārgalvjiem par kāpšanu uz ledus paaugstinātas bīstamības periodā būs jāmaksā sods līdz pat 250 latiem. Šodien par to lemsRīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komiteja.
Paredzēts, ka noteiktā periodā atrasties uz ledus būs aizliegts, pie ūdenstilpnēm atradīsies brīdinājuma zīmes. Noteikumu pārkāpšanas gadījumā būs jāmaksā sods līdz 50 latiem. Taču, ja noteikumu neievērošanas dēļ kāda glābšanā būs jāiesaista ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības, vai citu speciālo dienestu glābēji, tad piemērotais naudas sods būs robežās no 100 līdz 250 latiem.
Plānots, ka rīkojumu par paaugstinātās ledus bīstamības periodu izdos Rīgas pilsētas izpilddirektors, vadoties pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas. Rīkojums tiks izsludināts, publicējot informāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", masu saziņas līdzekļos, kā arī izvietojot brīdinājuma zīmes pie attiecīgajām ūdenstilpēm.
VUGD priekšnieka vietnieks Kristaps Eklonsportālam nra.lv skaidro, ka konkrētu periodu, kad liegts kāpt uz ledus, naviespējams iepriekš noteikt, jo tas ir atkarīgs no laikapstākļiem. Ja pavasarī šis periods vēl varētu būt aptuveni prognozējams, tad rudenī noteikt bīstamo periodu varētu būt sarežģītāk. Kā arī ziemā, vējam pūšot no krasta, pat šķietami biezs un drošs ledus var atdalīties no krasta un tik iepūsts jūrā.
Lai varētu efektīvāk apzināt bīstamās vietas Rīgas administratīvajā teritorijā, K.Eklons ierosināja iesaistīties arī dažādām makšķernieku organizācijām, kas palīdzētu noteikt konkrētas teritorijas, kur nepieciešams brīdinājums. Taču pārsvarā ar ledus bīstamības noteikšanu paredzēts nodarboties dažādiem pašvaldības piesaistītiem speciālistiem, kā arī VUGD plāno palīdzēt ar ieteikumiem, norāda K. Eklons.
„Galvenais ir nosargāt visbīstamākās vietas - Rīgas jūras līci un upju ietekas,” norāda K.Eklons, skaidrojot, ka ar citām pašvaldībām sadarbība netiks veikta. K. Eklons norādīja, ka Jūrmalā, kur bieži tiek konstatētas atrašanās uz ledus bīstamības periodā, jau pastāv noteikumi, kas aizliedz kāpt uz ledus tur, kur izvietotas brīdinājuma zīmes.
Jūrmalā jau šobrīd par kāpšanu uz ledus var piespriest naudas sodu 20 līdz 30 latu apmērā, tiesa gan pirmajā reizē izsaka tikai brīdinājumu. Jūrmalas pašvaldības policijas pārstāvis Jānis Gosjūns portālam nra.lv apgalvo, ka naudas sods neattur cilvēkus kāpt uz ledus: „Ir atsevišķa cilvēku suga, kas ignorē visus brīdinājumus.” Taču lemt par naudas soda efektivitāti nav iespējams, ja naudas sods ne reizi nav ticis piemērots. Izrādās, ka Jūrmalā pārgalvji tikuši tikai pie brīdinājumiem. Arī K.Eklons atzīst, ka pastāv cilvēki, kuri kāps uz ledus, neskatoties uz to, kādi brīdinājumi ir izvietoti, kā arī atzīst, ka vairākkārt ir bijuši gadījumi, kad cilvēku noceļ no ledus, paskaidro par pārgalvīgās rīcības bīstamību, un cietušais tomēr kāpj atkal, paejot vien 50 metrus tālāk.
K.Eklons uzsver, ka soda piemērošana par kāpšanu uz bīstama ledus ir tikai viens no veidiem, kā varētu uzlabot situāciju, papildus joprojām jāveic arī dažādi preventīvie pasākumi. Glābšanas darbi uz ledus patērē lielus valsts līdzekļus. Piemēram, šī gada 29.marta incidents, kad jūrā uz diviem lieliem ledus gabaliem tika ieskaloti vairāk nekā 200 cilvēku, iesaistot lielas glābēju brigādes, izmaksāja aptuveni 10 tūkstošus latu. Šis gan nebija pirmais šāda veida gadījums, pirms pāris gadiem no dreifējoša ledus gabala tika nocelti aptuveni 140 cilvēki, taču glābšanas darbi noritēja daudz vieglāk, tādējādi neizveidoja diskusiju sabiedrībā, stāsta K. Eklons.
Noteikuma realizācijas gadījumā, daļa no soda naudu summas varētu tikt izlietota piemērotu glābšanas līdzekļu iegādei. „VUGD rīcībā esošās laivas nav piemērotas kuģošanai pa jūru, lielās laivas ir problemātiski nogādāt līdz jūrai, savukārt lielie kuģi bieži vien nespēj piekļūt klāt glābējiem, jo tie atrodas tuvāk krastam,” skaidro K.Eklons.
Par to, kā tiktu veikta uzraudzība, ja noteikumi stātos spēkā, būs jāatbild pašvaldības policijai, taču pagaidām vēl tiks lemts par uzraudzības norisi. Saistošo noteikumu grozījumi šodien tiks skatīti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas apkarošanas jautājumu komitejas sēdē, bet gala lēmums būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Avots: nra.lv
