Neraugoties uz glābšanas dienestu un mediķu atgādinājumiem par drošību uz ūdens, šogad peldsezona sākusies traģiski. Vienas diennakts laikā (no 5. jūnija līdz 6. jūnija rītam) ugunsdzēsēji glābēji no ūdens tilpnēm izcēluši trīs noslīkušos.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Viktorija Šembele stāsta, ka šotrešdien vakarā ugunsdzēsēji glābēji Daugavpilī izbrauca uz Gubiščes ezeru, kur pēc aculiecinieku teiktā bija peldējis un pēc tam ūdenī pazudis vīrietis. VUGD Daugavpils ūdenslīdēji apsekoja ezera gultni un atrada noslīkušo, tas bija apmēram 40 gadus vecs vīrietis. Vēl vakarā tika saņemta informācija, ka Līgatnes novada dīķī peldējis un zem ūdens pazudis 27 gadus vecs vīrietis. Siguldas daļas ugunsdzēsēji veica dīķa apskati no laivas, bet noslīkušo neatrada, tāpēc uz notikuma vietu devās ūdenslīdēji no Rīgas daļas – piecus metrus no krasta un trīs metru dziļumā noslīkušais vīrietis tika atrasts un izcelts krastā. Tajā pašā vakarā īsi pirms astoņiem glābēji izbrauca uz Rēzekni, Lokomotīvju ielu, kur aculiecinieki dīķī apmēram divu metru attālumā no krasta ieraudzīja noslīkušo. Ugunsdzēsēji glābēji noslīkušo, apmēram 65 gadus vecu vīrieti, nogādāja krastā. Šāgada peldsezonas laikā arī izglābti vairāki cilvēki.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi steigušies palīgā kādām kanālā slīkstošam vīrietim. Dienests saņēma izsaukumu uz Vecmīlgrāvi, kur iedzīvotāji bija ieraudzījuši kanālā slīkstošu vīrieti, viņi paši šo cilvēku izvilka krastā. Gaidot mediķu brigādi, operatīvās vadības centra ārsts sniedza padomus, kā veikt atdzīvināšanu. Vīrieti, kurš bija ap 65 gadus vecs un alkohola reibumā, izdevās glābt. Tieši alkohola reibums ir viens no biežākiem ūdens nelaimju cēloņiem, kas provocē bīstamas situācijas, piemēram, pārgalvīgu peldēšanu vai lēkšanu no tilta. Šogad maija pēdējās dienās, lecot ūdenī, smagu mugurkaula traumu guvis 36 gadus vecs vīrietis. Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām – mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti, norāda V. Šembele.
Ātrās palīdzības dienests informē, ka gadījumā, ja uz ūdens noticis nelaimes gadījums, izsaucot palīdzību, precīzi jāpasaka atrašanās vieta un precīzi jāpastāsta, kas ir noticis, lai dispečers varētu saprast, kāda brigāde jāsūta un kāda palīdzība nepieciešama, jāsniedz ziņas, cik ir cietušo un kāda veida traumas gūtas. Dienests atgādina: ja cietušais neelpo, svarīgākais ir atjaunot elpošanu, nekavējoties jāveic atdzīvināšana – sirds masāža un elpināšana.
***
Svarīgākās drošības prasības UZ ŪDENS
• Jāpeldas īpaši tam paredzētās vietās. Par to liecinās zīme Peldēties atļauts!
• Pirmajā peldēšanās reizē vieta vispirms rūpīgi jāpārbauda, nedrīkst strauji iet vai lēkt ūdenī
• Nav ieteicams doties peldēties vienam
• Nevajag pārvērtēt savus spēkus
• Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts
• Pirms došanās ūdenī nelietot alkoholu
• Nepeldēt stipra vēja un negaisa laikā vai naktī
• Ja esat pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, tad var sākties krampji
• Pirms sākat nodarboties ar kādu no ūdenssporta veidiem vai vizināties ar laivu, jāuzvelk glābšanas veste
• Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt: «Palīgā! Slīkstu!»
• Ūdenstilpņu tuvumā īpaši jāpieskata bērni
• Ja redzat, ka kāds cilvēks slīkst vai vairs saviem spēkiem nespēj nokļūt krastā, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112
Avots: nra.lv /Inga Paparde
