Valdība ir gatava akceptēt ilgi gaidīto reemigrācijas plānu, kas definē konkrētus pasākumus, lai ārzemēs dzīvojošos tautiešus mudinātu atgriezties Latvijā vai attīstīt biznesa saiknes ar dzimteni. Trijos gados šis pasākumu kopums Latvijai izmaksās 2,438 miljonus latu.
Plāns, pret kuru valdība vakar konceptuāli neiebilda, paredz plašu pasākumu klāstu. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūra turpmāk gan informēs ārzemēs dzīvojošos tautiešus par brīvajām vakancēm Latvijā, gan arī sniegs konsultācijas praktiskos jautājumos, kas attiecas uz personas pārcelšanos. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra veiks konsultācijas potenciālajiem diasporas uzņēmējiem par iespējām sākt uzņēmējdarbību dzimtenē.
Reemigrācijas plānā atrodamas arī nestandarta idejas. Piemēram, tiek plānots, ka ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, piesakoties uz vakanci Latvijā, tiks nodrošināta darba intervija, izmantojot Skype vai citus interneta saziņas kanālus.
Tiesa, vislielākā uzmanība reemigrācijas plānā tiek veltīta jaunās paaudzes noturēšanai Latvijā, kā arī ārvalstīs dzimušo bērnu ieinteresēšanai atgriezties vecāku dzimtenē. Ekonomikas ministrijas pārstāve Agnese Rožkalne sarunā ar Neatkarīgo apliecina, ka valsts ir gatava sekmēt ārvalstīs dzīvojošo emigrējušo zinātnieku un doktorantu atgriešanos, kā arī veicināt, lai ārvalstīs izglītību ieguvušie jaunieši atgrieztos darbā Latvijā. Šim mērķim jauniešiem tiek plānots gan piešķirt
700 latu lielas stipendijas, gan arī aktualizēt profesiju sarakstu, kurās valsts dzēš studiju kredītus ne vien Latvijā, bet arī ārvalstīs mācīties gribētājiem. Plānots, ka jau nākamgad desmit jauniešiem, kuri pēc mācībām ārvalstīs strādās Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās profesijās, tiks dzēsts studiju kredīts. Savukārt 2015. gadā tie būs 20, bet 2016. gadā – 30 speciālistu. Lai ārvalstīs dzimušiem bērniem, kuru vecāki kādreiz varētu gribēt atgriezties dzimtenē, nebūtu problēmu ar latviešu valodu, tiks popularizēti brīvi pieejami emācību līdzekļi latviešu valodas apguvei. Tiek plānots rīkot vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem, lai viņi iepazītu Latvijas vienaudžus un izjustu piederību Latvijai. Tiek domāts arī par pasākumiem, kas atbraukušo vecāku bērniem palīdzētu iekļauties Latvijas izglītības sistēmā, piemēram, iegūtās izglītības pielīdzināšana un papildu valodas apguve. Šim mērķim tikšot sagatavoti īpaši reemigrantu bērniem domāti mācību līdzekļi.
Aizbraucējus uzrunās arī emocionālā līmenī. Piemēram, sociālajos tīklos un portālā draugiem.lv tikšot publicēti veiksmīgas atgriešanās stāsti, īsfilmas un intervijas. Pozitīvisma kampaņa tikšot izvērsta arī pasākumos vēstniecībās, diasporu medijos un dažādu Latvijas ministriju mājaslapās.
Tiesa, visplašākās diskusijas un strīdus varētu raisīt valsts gatavība paplašināt to personu loku, kas var pretendēt uz repatrianta statusu un no tā izrietošo pārcelšanās pabalstu. Plānots sagatavot grozījumus Repatriācijas likumā, paredzot, ka statuss attiektos ne vien uz kara gados aizbraukušajiem, bet arī uz jaunā viļņa emigrantiem. Tiek lēsts, ka ik gadu repatrianta statusu saņems 300 personu, kas valstij gadā papildus izmaksātu 283 tūkstošus latu.
Valdība reemigrācijas plānu varētu akceptēt pēc nedēļas, kad pēdējo saskaņojumu sniegs Labklājības ministrija.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
