Aizvadītajās trijās dienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdenstilpnēm jau ir izcēlis trīs noslīkušos.
Vakar, plkst. 18:31, VUGD saņēma informāciju, ka Juglas ezerā, pie tilta, slīkst cilvēks. Ierodoties notikuma vietā, cilvēks vairs nebija redzams. Meklēšanas darbus veica VUGD ūdenslīdēji kopā ar Rīgas Pašvaldības policijas ūdenslīdējiem. Zemūdens meklēšanas darbu laikā noslīkušais apmēram 40 gadus vecais vīrietis tika atrasts un nogādāts krastā.
Sestdien, plkst. 19:02, VUGD saņēma informāciju, ka Līvānu novada, Rožupes pagastā, upē Sumanka slīkst cilvēks. Ierodoties notikuma vietā, cilvēks vairs uz ūdens virsmas nebija redzams. Ar speciāla aprīkojuma palīdzību noslīkušais 54 gadus vecais vīrietis pēc neilga brīža tika atrasts un nogādāts krastā.
Piektdiena traģiski beidzās kādam zēnam Liepājā. Plkst. 20:43 VUGD saņēma informāciju, ka Liepājā, pie Dienvidu fortiem, slīkst bērns. Lai arī ugunsdzēsēji glābēji notikuma vietā ieradās jau pēc dažām minūtēm, zēns vairs virs ūdens nebija redzams. Zemūdens meklēšanas darbus veica VUGD ūdenslīdēji, kas 12 gadus veco zēnu atrada un nodeva mediķiem, bet viņam palīdzēt vairs nebija iespējams.
VUGD aicina peldēšanas sezonu iesākt prātīgi. Vecāki tiek aicināti pirms peldēšanas sezonas atklāšanas saviem bērniem atgādināt par drošas peldēšanas pamatprincipiem.
Lai vasaras atpūta pie ūdeņiem nepārvērstos traģēdijā, VUGD atgādina svarīgākās drošības prasības, kas jāņem vērā:
• Parastajiem atpūtniekiem (ja tie nav „roņi) peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir vismaz +18C. Sākotnēji peldēšanos ieteicams veikt īsu laiku un neaizpeldot tālu no krasta, jo aukstajā ūdenī muskuļus var saraut krampī.
• Atcerieties, ka pēc ziemas ūdenstilpnes gultne var būt mainījusies, uz tās var atrasties dažādi priekšmeti, tāpēc pirmajā peldēšanās reizē tā ir vispirms rūpīgi jāpārbauda un nedrīkst strauji iet ūdenī.
• Peldieties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Par to liecinās zīme - peldēties atļauts!
• Nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr dodies, informē krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu esi plānojis peldēt, vai esi paredzējies nirt zem ūdens
• Nepārvērtē savus spēkus! Ja reiz esi varējis pārpeldēt šo upi, tas nenozīmē, ka vari to arī šodien.
• Nepazīstamā vietā uzreiz nedrīkst lēkt ūdenī! Lēkt no tiltiem vai citādiem paaugstinājumiem ir kategoriski aizliegts.
• Pirms došanās ūdenī, NEKAD nelietojiet alkoholu. Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā! Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst tieši esot alkohola reibumā!
• Nepeldies stipra vēja, negaisa laikā vai naktī.
• Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, tad var sākties krampji vai rasties problēmas ar sirdsdarbību.
• Pirms nodarbojies ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinies ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, uzvelc glābšanas vesti.
• Atrodoties uz matrača vai peldriņķa nevajadzētu peldēt tālu no krasta.
• Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!».
• Nepeldiet aiz bojām, kas ierobežo peldvietu!
• Nepārvērtējiet savus spēkus! Dižošanās, ka varat aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt pāri upei, nav tā vērta, lai zaudētu dzīvību.
• Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām - mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas ar nāvi.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš tieši bērnu drošībai uz ūdens:
• Jaunās peldsezonas sākumā vecākiem vajadzētu vispirms pārbaudīt izvēlētās peldvietas gultni - vai tā nav bedraina vai dūņaina. Šādi jārīkojas arī zināmās peldvietās, jo ūdenstilpņu gultne mainās, īpaši pēc ziemas.
• Bērniem drīkst ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), plunčāties un peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.
• Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī jāvelk speciāla peldveste. Piepūšamie peldlīdzekļi ( riņķi, matracīši, bumbas u.c.) bērniem noder tikai rotaļām, turklāt - pieaugušo uzraudzībā.
• Bērni jāuzmana no viļņiem, kas var nogāzt no kājām vai radīt negaidītu izbīli.
• Piemājas baseinos nevajadzētu atstāt peldošas rotaļlietas, kas piesaista mazuļa uzmanību.
• Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis.
• Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā.
• Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo bērns var pārvērtēt savas peldēšanas spējas, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.
• Ja bērns kopā ar pieaugušajiem dodas līdzi izbraukumā ar laivu vai plostu, obligāti jāvelk drošības veste, jo tā vislabāk pasargās bērni, ja viņš iekritīs ūdenī.
• VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo pat uz sekundi novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.
Ja Jūs redzat, ka slīkst cilvēks:
• Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
• Slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ, pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas spējas palīdzēt. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā.
• Slīcējam var sniegt palīdzību no krasta, pametot virvē iesietu glābšanas riņķi, bumbu vai citu peldošu priekšmetu, kas palīdzētu noturēties virs ūdens.
• Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmanto orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
• Nelaimes gadījumā nekavējoties jāizsauc glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
Avots: nra.lv
