Finanšu “drošības spilvens” jeb naudas līdzekļu uzkrājumi ir tikai 30% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 61% to nav vispār. Katrs otrais jeb 50% aptaujāto šobrīd nespēj atlicināt kaut minimālu summu uzkrājumiem un atzīst, ka visu nopelnīto iztērē ikdienas vajadzībām. Vienlaikus katrs desmitais jeb 11% aptaujāto norāda, ka dzīvo šodienai un par nākotni nedomā, liecina Nordea bankas un pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Lai palielinātu iedzīvotāju zināšanu līmeni un izpratni par uzkrājumu veidošanu, kā arī dažādu finanšu instrumentu izmantošanu, Nordea izveidojusi finanšu zināšanu programmu un finanšu IQ testu par noguldījumiem un ieguldījumiem.
Par savu finanšu “drošības spilvenu” šobrīd ir parūpējušies vairāk nekā trešdaļa jeb 36% Latvijas vīriešu un ceturtā daļa jeb 25% sieviešu, tostarp 35% lauku iedzīvotāju un 29% rīdzinieku. Finanšu “drošības spilvena” esamība cieši saistīta ar iedzīvotāju izglītības un ienākumu līmeni – attiecīgi uzkrājumus sevis nodrošināšanai vairāk veido iedzīvotāji ar augstāko izglītību (35%) un augstiem ienākumiem (52%), liecina Nordea bankas un SKDS aptaujas rezultāti.
“Aplūkojot tendences “drošības spilvenu” veidotāju vidū, redzams, ka aizvadīto gadu notikumi ir iemācījuši iedzīvotājiem “nelikt visas olas vienā groziņā” un savus ietaupījumus tie izvēlas uzkrāt dažādos veidos. Gandrīz vienlīdz populāri ir veidot savu finanšu “drošības spilvenu” kā noguldījumu bankā (55% aptaujāto), kā arī uzkrāt skaidrā naudā (47% aptaujāto). Savukārt gandrīz katrs ceturtais krājējs jeb 24% aptaujāto par savu “drošības spilvenu” uzskata sev piederošo nekustamo īpašumu, 15% aptaujāto – veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, 8% ieguldījumus vērtspapīros vai fondos, turpretim 5% aptaujāto – sev piederošos dārgmetālus un mākslas priekšmetus,” norāda pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Līdzīgu situāciju novērojuši arī finanšu jomas speciālisti. “Iedzīvotāji, kuri veido uzkrājumus, visbiežāk savus naudas līdzekļus uzglabā krājkontos vai termiņnoguldījumos. Savukārt, uzņemties lielāku risku un veikt ilgtermiņa ieguldījumus, tādējādi vairojot savu labklājību, ir gatavi salīdzinoši maz cilvēku. Visbiežāk mūs ierobežo zināšanu trūkums, tāpēc šogad turpinām Naudas skolas programmu ar mērķi vairot sabiedrības zināšanas par uzkrājumu pārvaldīšanu – lai katrs spētu rast savai situācijai piemērotāko finanšu drošības risinājumu. Gadījumos, kad tiek zaudēti regulārie ienākumi, ikvienam būtu nepieciešams “drošības spilvens” vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču vēl ieteicamāk - uzkrāt sešas un vairāk mēnešalgas,” skaidro Nordea privātpersonu apkalpošanas departamenta vadītāja un Nordea naudas skolas vadītāja Jana Strogonova.
Brīvos līdzekļus labprātāk tērē, nevis uzkrāj
Vairums Latvijas iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu stāvokli raksturo kā samērā saspringtu, savukārt iespējas veidot uzkrājumus vērtē kā stipri ierobežotas. Šobrīd daļu no saviem ienākumiem uzkrāj tikai 28% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 23% aptaujāto spētu kaut ko uzkrāt tikai ar lielām grūtībām, no daudz kā atsakoties. Savukārt 38% respondentu norāda, ka viņu ienākumi nav pietiekami lieli, lai varētu veidot uzkrājumus.
Taču sev pieejamos brīvos finanšu līdzekļus vairums - jeb 74% iedzīvotāju - vienlaikus izvēlētos gan uzkrāt “nebaltai dienai”, gan tērēt dažādu vēlmju piepildīšanai. Piemēram, ja iedzīvotājiem būtu brīvi finanšu līdzekļi Ls 1000 apmērā, vairāk kā puse jeb 55% aptaujāto tos tērētu ceļojumiem un atpūtai, 28% – noguldītu kādā no bankām, 22% – glabātu skaidrā naudā, 21% – tērētu izglītībai, bet 16% – iegādātos automašīnu vai segtu līzinga pirmo iemaksu.
Lai pilnveidotu savas zināšanas par noguldījumu un ieguldījumu veidošanu, tādējādi apzinot visas iespējas vairot savu labklājību, Nordea naudas skolas ietvaros ir izveidota apmācību programma par noguldījumiem un ieguldījumiem – tostarp elektroniskā formā pieejama finanšu zināšanu rokasgrāmata, finanšu IQ tests un finanšu treneru lekcijas.
