Nelielu algu saņemošie Latvijā nes septīto smagāko nodokļu nastu starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Arī plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšana mazo un nelielo algu īpašniekiem jūtamu labumu nedos.
Latvijā darbaspēka nodokļi ir augstākie starp Baltijas valstīm un pārsniedz ES vidējo līmeni, liecina SEB bankas pētījums. Šogad par vienu procentpunktu samazinātais IIN vidējās algas saņēmējam ļauj saņemt vien par četriem latiem mēnesī jeb 1,2% lielāku algu nekā pērn.
Likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredzēts, ka nākamgad IIN būs 22%, savukārt 2015. gadā – 20%. «IIN likmes plānotā samazināšana ļaus darbaspēka nodokļu slogam tuvināties pārējo Baltijas valstu līmenim, palielinot strādājošo neto algu un pozitīvi ietekmējot nodarbinātību. Tomēr no IIN likmes samazināšanas visvairāk iegūst lielo algu saņēmēji, tāpēc nākamajiem soļiem darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai vajadzētu būt neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām (bērniem) palielināšanai, iespējams, ieviešot arī progresivitātes principu,» uzsvēra SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Finanšu ministrija ir rosinājusi ar nākamo gadu palielināt minimālo algu līdz 225 latiem mēnesī un šāda atalgojuma saņēmējiem noteikt neapliekamo minimumu 84 latu apmērā, savukārt tiem, kuriem bruto alga pārsniedz 400 latu, neapliekamo minimumu saglabāt esošajā līmenī, tas ir, 45 latus. Personām, kuru mēneša ienākumi ir 225 līdz 400 latu, neapliekamais minimums tiktu samazināts par 22 santīmiem par katru latu virs minimālās algas. Tātad personas, kuras alga uz papīra būtu 300 latu, neapliekamais minimums būtu 67,50 latu. Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aprēķini liecina, ka, samazinot IIN līdz 22%, palielinot neapliekamo minimumu līdz 84 latiem un atvieglojumu par apgādājamajiem līdz 98 latiem, minimālās (200 latu) algas īpašnieks uz rokas ik mēnesi saņemtu par 16 latiem mēnesī jeb 192 latiem gadā vairāk nekā šogad.
Tiesa, pagaidām neapliekamā minimuma palielināšana mazo algu saņēmējiem ir vien ideju līmenī. «Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas izteiktais vienotais piedāvājums šobrīd vēl ir atvērts diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Sociālās nevienlīdzības mazināšanas priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai 2014. gada budžeta procesa ietvaros kā jaunā politikas iniciatīva,» Neatkarīgajai uzsvēra FM Komunikācijas nodaļas vecākā referente Laura Upīte.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) gan uzskata, ka FM piedāvājums samazināt IIN, diferencēt neapliekamo minimumu, palielināt minimālo algu nav uzskatāms par darbaspēka nodokļu samazināšanas pasākumu, kas radītu konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi vai samazinātu ēnu ekonomiku. «Šis priekšlikums gan drīzāk uzskatāms un saucams par nevienlīdzības mazināšanas pasākumu un, ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā, nenoliedzami ir nepieciešams!» atzina LTRK viceprezidente Lienīte Caune.
LTRK Nacionālās stratēģijas padomes locekle Elīna Meiere norādīja, ka diferencēta neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem piemērošana pēc būtības ir progresivitātes principu ieviešana darbaspēka nodokļos. Diemžēl tā ne tikai nemazinot ēnu ekonomiku, bet pat sekmējot algas maksāšanu aploksnē. «Ņemot vērā pašreizējo ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā, progresīvā nodokļa ieviešana nav pieļaujama!» strikti teica E. Meiere.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iebilda pret neapliekamā minimuma diferencēšanu, jo, kā izteicās LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone, «tas nemazinās motivāciju darboties ēnu ekonomikas jomā, sadārdzinās nodokļu administrēšanu un nerisinās nabadzības un sociālās nevienlīdzības jautājumus». Vienlaikus viņa uzsvēra, ka darba devēji atbalsta neapliekamā minimuma paaugstināšanu, atvieglojuma par aizgādībā esošas personas palielināšanu un IIN likmes samazināšanu.
Uzņēmēji uzskata, ka ēnu ekonomikas apkarošanai vajadzīgi radikālāki mēri, piemēram, darbaspēka nodokļu kopējās likmes samazināšana līdz 25%. «Krasa darbaspēka nodokļu samazināšana ir vienīgā iespēja efektīvi apkarot Latvijā plaukstošo ēnu ekonomiku!» norādīja L. Caune. Saskaņā ar SEB aprēķiniem Latvijā ir augstākais kopējais darbaspēka nodoklis starp Baltijas valstīm – 44%, Igaunijā tas ir 40,4%, Lietuvā – 41,6%.
«Darbaspēka nodokļi ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas jārisina, lai panāktu gan Latvijas uzņēmumu konkurētspējas pieaugumu, gan mazinātu ēnu ekonomiku un risinātu virkni citu tautsaimniecībā aktuālu problēmu,» bilda arī L. Menģelsone.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
