Šodien Latvijā tiek dots starts partiju sarakstu iesniegšanai ar to kandidātu uzvārdiem, kuri 1. jūnijā būs gatavi cīnīties pašvaldību vēlēšanās. Tiesa, pretēji citu gadu tradīcijai, neviens aktīvists pie vēlēšanu komisiju durvīm šogad vairs nenakšņo, jo secība, kādā partiju saraksti nonāks pie balsotājiem, pirmo reizi tiks noteikta lozējot.
Šodien dažādos Latvijas novados un pilsētās durvis vērs 119 vēlēšanu komisijas, kas no partijām pieņems deputātu kandidātu sarakstus. Tiesa, šogad vairs nav gaidāma ažiotāža, kad partijas organizēja pat nakts dežūras, lai tikai pagūtu sarakstus iesniegt kā pirmās. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa atgādina: „Pašvaldību vēlēšanās partiju sarakstiem netiek piešķirti kārtas numuri, taču sarakstu secība kaudzītēs, kas nonāk pie vēlētājiem, līdz šim tika noteikta pēc tā, kādā secībā partijas bija reģistrējušās. Vēloties, lai viņu sarakstu balsotājs ierauga kā pirmo, visus iepriekšējos gadus sarakstu iesniegšanas dienā vēlēšanu komisijās valdīja milzīga konkurence un uztraukums,” klāstīja K. Bērziņa. Turpretim šogad, līdz ar veiktajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā situācija ir kardināli mainījusies, jo turpmāk sarakstu secību noteiks lozējot.
To, ka likumdošanas izmaiņas ir būtiski mazinājušas priekšvēlēšanu drudzi, Neatkarīgajai apliecina arī Latvijas visiekārotākās pašvaldības — Rīgas — vēlēšanu komisijas pārstāve Linda Pļaviņa. Lai sarakstu iesniegšana nebūtu sasteigta un katrai partijai tiktu atvēlēts pietiekoši ilgs laiks, politiskās organizācijas tika aicinātas savas vizītes iepriekš pieteikt. „Pagaidām šo iespēju izmantojušas tikai divas partijas,” norāda L. Pļaviņa. „Komisija durvis šodien vērs pulkstens 12.00 un kā pirmie, plkst.12.30 vizīti pieteikuši Saskaņas centrs/Gods kalpot Latvijai!. Otrie, kas mums darījuši zināmu savu laiku, ir partija Alternative, kas ieradīsies 15. aprīlī pulkstens 12.30,” pauda L. Pļaviņa. Viņa arī piebilda, ka sarakstu pieņemšana turpināsies līdz pat 22. aprīlim, tostarp arī sestdienās un svētdienās.
Eksperti prognozē, ka uzvaras laurus galvaspilsētā plūks Saskaņas centrs, kas šogad startē kopā ar Gods kalpot Latvijai! Uz labiem rezultātiem grib cerēt arī valdības vadošais spēks partija Vienotība, kuras reitings pēdējos mēnešos tomēr ir strauji krities.
SC/GKR Rīgas domes vēlēšanām pieteiks 63 kandidātus. Kā saraksta pirmais numurs tiks izvirzīts Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), bet kā otrais — vicemērs Andris Ameriks (GKR). Starp SC/GKL saraksta kandidātiem būs redzami ne vien daudzi šā brīža deputāti, bet arī bijusī veselības ministre, Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle, bijusī Rīgas domes deputāte Sarmīte Pīka, vicemēra A. Amerika dēls Agris Ameriks u.c.
63 kandidātus cīņai par Rīgas atslēgam pieteikusi arī Vienotība. Tās saraksta pirmais numurs ir neviennozīmīgi vērtētā Sarmīte Ēlerte, kura caurkrita 11. Saeimas vēlēšanās. Tāpat Rīgas domes vēlēšanās kandidēs Vienotības RD frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks, partijas Rīgas programmas direktors Pēteris Viņķelis, Ministru prezidenta padomnieks kultūras jautājumos Ints Dālderis, RD deputāti Baiba Brigmane un Ēriks Škapars u.c.
Tikmēr citām partijām ar sarakstu izveidi nesokas tik raiti, tostarp spēcīgu kadru trūkuma dēļ. Politologs Filips Rajevskis sarunā ar Neatkrīgo uzsver: pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji balso par konkrētiem kandidātiem, nevis partijām. „Tās ir cilvēku reputāciju vēlēšanas, kurās nav nozīmes — labējais vai kreisais flangs. Visu nosaka spēcīgi kadri,” komentēja eksperts. Tiesa, viņaprāt, šis princips attiecas uz visu Latviju, taču mazākā mērā uz Rīgu, kurā joprojām saglabājas nacionālas politikas pieskaņa, kas vēlētājiem liekot izvērtēt ne vien konkrētus kandidātus, bet arī viņu nostāju nacionālajos jautājumos.
Reformu partijas Rīgas domes vadītāja amata kandidāte Inga Antāne NRA apliecināja, ka partijas vēlēšanu sarakstā ir 61 kandidāts.
Tiesa, spilgtu, atpazīstamu personību tajā ir maz. Plašākai publikai maz zināma ir gan pati ar pirmo numuru startējošā I. Antāne, gan saraksta otrais un trešais numurs, t.i., Vilnis Ķirsis un Ilona Platonova. Kuluāros izskan viedoklis, ka RP esot milzīgas grūtības atrast spēcīgus, atpazīstamus cilvēkus, kuri vēlētos piedalīties vēlēšanās RP sastāvā. Turklāt, ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Viens no iemesliem — ārkārtīgi zemais partijas reitings, kas šobrīd nokrities jau zem 2%. Arī F. Rajevskis atzīst, ka RP, viņaprāt, ir nonākusi apburtajā lokā no kura ir grūti izkļūt. Proti, papildspēki nelabprāt piebiedrojas RP, jo partijai ir zems reitings, savukārt bez jauniem kadriem partijas reitings nespēs atgūt izaugsmi.
Tiesa, ir partijas, kas kadru trūkuma problēmu risina ar netradicionālām metodēm. Tā, piemēram, par savu dalību vēlēšanās Rīgā ir paziņojusi Rēzeknē izveidotā partija Vienoti Latvijai. Lai gan partijas Rīgas reģionālajā nodaļā ir reģistrēti tikai 20 biedri, partijas līderis Mareks Zeltiņš apgalvo, ka Rīgā vēlēšanām tikšot pieteikti 30 līdz 35 kandidāti. Lai atrastu deputātu kandidātus, partija ir sākusi kampaņu Pievienojies!, publiski paziņojot, ka meklē talantīgus, aktīvus rīdziniekus. F. Rajevskis gan uzskata, ka šī kampaņa ir jāuztver kā pašreklāma, kuras mērķis ir popularizēt partijas nosaukumu nevis atrast papildspēkus. „Maz ticams, ka vērtīgi kadri riskēs piebiedroties partijai, kurai ir neskaidra ideoloģija, mērķi un virzītāji,” komentēja eksperts.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
