Maija vidū gaidāms ceturtdaļgadsimta mēroga notikums. SIA Balin Energy plāno veikt pirmo urbumu Baltijas jūras šelfā, Latvijas ekonomiskajā zonā. Licences īpašnieks Balin Energy izpētē jau ir ieguldījis 33,7 miljonus ASV dolāru.
Lai gan Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra maksimālajā vērtējumā naftas krājumi varētu būt pat 670 miljoni kubikmetru, tomēr Balin Energy tehniskais projekta vadītājs Gabors Vakarcs uzskata, ka urbuma ģeoloģiskais risks ir 23% un ir visai augsta ticamība, ka nafta netiks atrasta.
Jau pirmās republikas laikā tika izteiktas prognozes, ka Latvijas rietumu daļā varētu būt meklējamas naftas atradnes. Taču izpētes darbi sākās tikai padomju laikā – 1958. gadā. Kurzemē tika veikti vairāki desmiti izpētes dziļurbumu. Izpētes programma tika attīstīta pēc tam, kad 1963. gadā pie Gudeniekiem tika atklātas naftas iegulas. Taču tālākie pētījumi nevainagojās ar sensacionāliem atklājumiem. Labākajā gadījumā urbumos tika atrastas naftas pazīmes vai nenozīmīgas naftas iegulas.
1972. gadā naftas izpētes darbi Latvijas sauszemes daļā tika pārtraukti, bet Kurzemes naftas lauki Padomju Savienībā tika atzīti par nenozīmīgiem un rūpnieciski neizmantojamiem.
1976. gadā naftas meklējumi tika atsākti, taču no sauszemes daļas tie tika pārcelti uz jūras šelfu. Jūrā tika meklētas kupolveida struktūras, kurās varētu būt uzkrājusies nafta. Nafta patiešām tika atklāta 1984. gadā, kad urbumā E61 uzgāja nenozīmīgu naftas plūsmu. Latvijas ekonomiskajā zonā kopā tika veikti trīs urbumi, kuros atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra vērtējumam «izpētes urbumu ierīkošanas rezultātā nozīmīgas naftas atradnes netika atklātas».
Kad tika slēgta naftas meklēšanas programma Kurzemē, PSRS sauszemes izpētes darbus turpināja Lietuvas teritorijā, kur 1986. gadā netālu no Latvijas robežas tika atklāta jau pietiekami nozīmīga naftas atradne.
PSRS vadība nolēma naftas meklēšanas darbus Kurzemē atjaunot, bet sākās PSRS sabrukums un naftas meklējumi no Latvijas valsts puses tika finansēti nepietiekami. 1991.–1992. gadā Latvijas Ģeoloģijas dienests veica seismiskās kartēšanas pētījumus uz Lietuvas, Zviedrijas un Latvijas ekonomisko zonu robežas. Tika atklāta kupolveida struktūra t. s. Dālders (vai E24), kura ieinteresēja privātos starptautiskos naftas ieguves gigantus. Domājams, ka tieši šīs struktūras atrašana bija galvenais domstarpību iemesls starp Latviju un Lietuvu par ekonomiskās zonas robežu Baltijas jūrā.
1995. gada 31. oktobrī Latvijas valdība noslēdza Licences līgumu ar AMOCO Latvia Petroleum Company (ASV) un Oljeprospektering AB (Zviedrija) par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (uz robežas ar Lietuvas Republiku). Licences līgums tika apstiprināts ar īpašu likumu, kurš stājās spēkā 1996. gada 12. novembrī. Taču, ņemot vērā, ka robežu strīds ar Lietuvu vēl joprojām nav atrisināts, ir noteikts, ka licence stāsies spēkā tikai pēc Latvijas un Lietuvas jūras robežas apstiprināšanas. Tā kā jūras robeža nav apstiprināta joprojām, šī licence nav stājusies spēkā un šajā teritorijā izpētes darbi nav sākti vispār.
Savukārt attiecībā uz to Latvijas ekonomisko zonu, par kuru strīdu ar Lietuvu nav, Latvija no 2004. gada sāka izsniegt licences par ogļūdeņražu izpēti un ieguvi jūrā.
***
UZZIŅAI
SIA Balin Energy
Pieder 50% Kuwait Energy Co 50% PKN Orlen (Polija)
Abās licencēs 90% pieder SIA Balin Energy, 10% Latvijas valstij.
Latvijas valstij ir tiesības uz 15% ienākumu no iegūtās un uzglabātās naftas, kā arī uz 15% uzņēmumu ienākuma nodokļa SIA Balin Energy peļņas. Izpētē ir ieguldīti 33,7 miljoni ASV dolāru.
Avots: nra.lv /Juris Paiders
