Šobrīd LR Saeimā tiek skatīti grozījumi ”Medību likumā”. Pastāv pamatotas bažas, ka, skatot likuma grozījumus otrajā lasījumā, tiks lobēti grozījumi, kas paredz piešķirt zemes īpašniekiem neierobežotas tiesības patvaļīgi organizēt medības savā īpašumā. Medniecības nozares eksperti uzskata, ka, ja lobētie grozījumi tiks pieņemti, tiks apdraudēta medījamo sugu populācijas Latvijā un ilgtspējīgas medību saimniecības principi.
Neizmanto zaudējumu kompensācijas
Kā vienu no iespējamiem iemesliem likuma grozīšanai, zemju īpašnieki min lielos dzīvnieku postījumus. Patlaban pastāvošais regulējumus nosaka postījumu radīto zaudējumu kompensācijas mehānismu, taču, kā atzīst eksperti, tas netiek pilnvērtīgi izmantots. Postījuma gadījumos, iespējams, arī iegūt papildu medīšanas atļaujas ārpus noteiktā limita un termiņa. Taču, kā atzīst Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis un medību centra “Purnavu muiža” īpašnieks Rolands Orlovskis, ir skaidrs, ka jau šobrīd zemniekiem ir iespēja gan saņemt kompensācijas par postījumiem, gan arī papildu nomedīšanas atļaujas. Diemžēl visas likuma sniegtās iespējas netiek izmantotas.
“Stāsti par milzīgajiem postījumiem šobrīd nav pamatoti ar konkrētiem cipariem un faktiem. Cik lielas platības pērn meža dzīvnieki nopostījuši; kuros reģionos; kādi bijuši iemesli postījumiem utt.? Šādu faktu nav!” J. Baumanis.
Vai tiek lobēts medību tūrisms?
R. Orlovskis uzskata, ka iespējams, ierosinātie grozījumi tiek virzīti ar mērķi attīstīt tā saucamo medību tūrismu Latvijā, kas sniegs valstij īstermiņa ekonomisko labumu, bet ilgtermiņā nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas dabai.
“Dažu gadu laikā ārvalstu un pašmāju zemju īpašnieki iznīcinās savvaļas dzīvnieku faunu, kas kopš 90 –tajiem gadiem tika rūpīgi atjaunota. Piemēram, saskaņā ar VMD statistiku aļņu skaits Latvijas mežos 1996. – 1997. gadā bija tikai 6646, taču pēdējās uzskaitē 2011.- 2012. gadā tas ir sasniedzis jau 17 500. Divdesmit gadu laikā staltbriežu skaits ir dubultojies Latvijas mežos (1990.-1991.gadā - 23 180, bet 2011.- 2012. gadā jau 43 682). Diemžēl pirms un 90-tajos gados dzīvnieku fauna Latvijas mežos bija gandrīz iznīcināta. Šobrīd mūsu mežu bagātīgā fauna varētu būt daudzu ārzemju “tūristu” medību objekts,” Rolands Orlovskis, Latvijā lielākā medību centra “Purnavu muiža “ īpašnieks.
„Mūsdienās, Latvijas apstākļos, medību saimniecības organizācijai jābūt vērstai uz līdzsvarotu attīstību, kurā tiktu ievērotas gan medību saimniecības, gan vides aizsardzības, kā arī citu saimniecības nozaru intereses. Priekšlikumu iesniegšana, lai panāktu izmaiņas “Medību likuma” grozījumos Saeimā, otrajā lasījumā nekādā veidā nav uzskatāmi par apsaimniekošanas politiku, kas saskaņota ar dažādām interešu grupām, bet gan par šauru interešu lobēšanu,” skaidro J. Baumanis.
Rolands Orlovskis: „Uzskatu, ka apzināti tiek uzturēts mīts par to, ka medījamo dzīvnieku skaits Latvijā ir pārāk liels, un, ka mednieki nepietiekami medī, līdz ar to ir jādod tiesības zemes īpašniekiem pašiem likvidēt savvaļas dzīvniekus. Postījumi rodas ne tikai dzīvnieku vainas dēļ, bet arī pašu zemju īpašnieku nezināšanas dēļ, lidz ar to atbildība jāuzņemas arī viņiem. Piemēram, arī savlaicīga nevienošanās ar medniekiem par dzīvnieku populācijas kontroles metodēm var būt iemesls šiem postījumiem.”
Medību likuma grozījumi, kas iesniegti Saeimā, paredz kārtību, kā rīkoties gadījumos, ja medījamie dzīvnieki nodara ārkārtas postījumus citām saimniecības nozarēm. Mednieki uzskata, ka jāizmanto šī panta sniegtās iespējas, nevis risinājums jāmeklē dzīvnieku izšaušanā!
Atgādinām, ka plānotie grozījumi Medību likuma paredz:
- sakārtot attiecības starp medību tiesību īpašniekiem un medību tiesību lietotājiem;
- atļauj medības ar loku;
- noteikt stingru regulējumu uz vietām, kur medības aizliegtas;
- ieviest skaidrību par klaiņojošo suņu un kaķu šaušanu, nosakot kad to var darīt;
- noteikt tiesisko regulējuma attiecībā uz medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem saimniecībām.
