Sieviešu dienā, dāvājot ziedus draudzenēm, radiniecēm un kolēģēm, reti kurš vīrietis apvaicājas, kā viņas jūtas šajā laikmetā. Vai ir apmierinātas ar savu lomu mājās, darbā un sabiedrībā? Ko gaida un nesagaida? Neatkarīgā uzdeva šos jautājumus ekspertēm, kuru profesija likusi dziļāk izvērtēt gan savu, gan citu sieviešu lomu mūsdienās. Atbildes nebija viennozīmīgas, tomēr bija viena kopīga atziņa: brīvības un izvēles iespēju ir vairāk.
Mūsdienu sievietei iespējas veidot savu ceļu noteikti ir plašākas nekā pat pirms 20 gadiem, kad sabiedrības spiediens uz vienu noteiktu dzimuma lomu pildīšanu bija spēcīgāks. «Ja līdz 25 gadiem meitene nebija izgājusi pie vīra, tad jau tika nodēvēta par vecmeitu. Tāpat sabiedrību uztrauca, kāpēc precētai sievietei nav bērnu. Rezultāts bija – daudzas agras, sasteigtas laulības, nereti nepiemērots partneris,» teic sociālantropoloģe Aivita Putniņa, piebilstot, ka pašlaik reti kuru uztrauc, kad kurš precas vai ne, vai ir atvases vai nav, tāpēc laulības kļuvušas tiešām par izvēli, nevis vēlamo attiecību veidu. Brīvības noteikti ir vairāk, bet rodas jautājums – cik izdarītā izvēle atbilst konkrētai personībai. Slikti, ja aiziet pa ceļu, kas rada neapmierinātību ar dzīvi. Tāpēc būtiski ir atbildīgi spert izšķirīgus soļus, rēķinoties arī ar citiem, ne tikai sevi. «Jārunā arī par dzimumu līdztiesību, kas liek zust daudziem piespiedu modeļiem. Tas nekādā ziņā nav ierobežojošs faktors, tā ir papildu pozitīva iespēja, piemēram, darba tirgū un izglītības izvēlē,» uzsver A. Putniņa.
Kultūrantropoloģe Rūta Muktupāvela uzskata, ka nosacīti mūsdienu sievietes var iedalīt divās grupās: vienas izvēlas būt mātes – mājsaimnieces, citas sievietes – sievietes, kas vairāk domā par karjeru un sevis attīstīšanu. Tomēr kopumā «brīvība pat kļūst nevaldāma. Ja kādreiz bija definēts sievietes darbību loks, tagad viņu raksturo vārds – daudzpusība: mājsaimniece, uzņēmēja, zinātniece, politiķe... Tas viss iet vienā solī ar pašpārliecības pieaugumu, uzdrošināšanos». Taču tas rada arī draudus, jo visu aptvert nav iespējams. Turklāt latvietes ir tendētas dominēt, ne tikai ar līdztiesīgumu un – viņas spēj vairāk par vīriešiem. Diemžēl šai visvarēšanai ir arī negatīva atbalss, un tā ietekmē ģimeni, sabiedrību un arī pašu sievieti. Ne vienu vien šī nasta novedusi pie depresijas, un sociologi ir satraukti, jo palielinās ne tikai vīriešu, bet arī sieviešu pašnāvību skaits, kas ir ļoti slikts rādītājs.
Psihoterapeite Indra Tretjakova dzimumu līdztiesībā saskata draudus, it īpaši, ja to saprot ar dzimumu lomu maiņu: «Sievietei nekādā ziņā, pat esot priekšniecei vai uzņēmējai, nav jākļūst par vīrieti un jāizmanto viņa arsenāls. Nu nevar vīrietis ar sievieti būt vienādi – ir jābūt katram savai dzimuma identitātei, saskaņai ar savu ķermeni un fizioloģiju. Tikai to apzinoties, var harmoniski sadzīvot ar sevi un citiem. Cilvēks, kas ir konfliktā ar sevi, nevar būt saskaņā ar citiem. Svarīgi ir respektēt vīrietī vīrišķo, bet sievietē – sievišķo, nevis iet uz vienādošanu.» I. Tretjakova norāda, ka nespēja sevi īstenot kā sava dzimuma pārstāvi noved pie vientulības. Diemžēl to pastiprina arī kopējā laikmeta tehnoloģizācija, kuras rezultātā sociālā saikne zūd, cilvēki cits ar citu komunicē retāk, saziņa lielākoties aprobežojas ar tālruņa zvanu vai epastu.
«Ar paviršu socializāciju vien nepietiek – ir vajadzīga ģimene, kuras atbalsts grūtā brīdī jebkuram ir svarīgs. Ģimenes lomas mazināšana novedīs pie vientuļas sabiedrības. Darbs un karjera neaizvietos ģimeni, mēģinājums apvienot visas lomas un funkcijas diez vai izdosies. Tā ir krišana no viena grāvja otrā,» brīdina speciāliste.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
