Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases jeb „Dziesmas ‘2013” uzvarētāji noskaidroti un interneta komentāros kārtīgi apžļembāti, paša konkursa norise jau minētajā viedajā tvertnē apsūkāta kā konfekte un lokālā mēroga ažiotāža rimusies līdz maija vidum, kad Malmē risināsies starptautiskais konkurss un atkal ap Eirovīziju tiks lauzti šķēpi, vai esam uz finālu aizsūtījuši pareizos vai galīgi nepareizos.
Nedaudz tomēr vēl ir vērts atgriezties pie „Dziesmas ‘2013”, it īpaši tādēļ, ka tikai šodien, 18. februārī, Latvijas Televīzija (LTV) oficiāli publiskos žūrijas vērtējuma un balsojuma rezultātus.
Par pašu „Dziesmas ‘2013” organizāciju. Šķiet, ar nelielajām pārmaiņām konkursa formātā ir trāpīts desmitniekā. Eirovīzijas faniem droši vien „dzīvie” pusfinālkoncerti patika daudz labāk nekā videoklipu skatīšanās, turklāt šī „dzīvā” uzstāšanās daudz precīzāk raksturoja to, kurš uz ko ir spējīgs. Atraktīvais aktieru trio Madara Botmane - Anta Aizupe - Mārtiņš Meiers spēja aizraut daudz labāk nekā „kokainais” Valters Frīdenbergs ar tām dāmām, kuras nu viņam konkrētajā reizē tiek piespēlētas, tātad arī no šī viedokļa iebildumu nevarētu būt. Tiesa, pasākums bija pārāk iestiepts – ducis finālistu (pērn bija desmit, ar tiem pilnīgi pietiktu), astoņi viesi un pagaras runas ļāva uzvarētāju noskaidrot tikai ap pusvieniem naktī un arī tad tik ātri (finišs bija plānots ap vieniem) tikai tāpēc, ka LTV maksimāli ātri „sarāva” scenārijā paredzēto programmu.
Nepatika balsošanas sistēma, par to gan akmens LTV dārziņā. Protams, Eirovīzija ir dziesmu un nevis izpildītāju konkurss, tātad it kā nebūtu no svara, kurš tieši dzied konkrēto gabalu, bet vienalga - kāpēc balsošanas tabulā nebija minēti izpildītāji, bet tikai dziesmas nosaukums? Vai katram tiešām no galvas vajadzētu atcerēties, ar kuru kārtas numuru dzied viņu izvēlētais izpildītājs, un kurš īsti dziedāja „One”, kurš – „The One”, bet kurš – „Love”?! Tāpat jau nu varēja nevis nosaukt tikai uzvarētājus, bet visus trīs superfinālistus sarindot pēc to izcīnītajām vietām – būtu tikai lielāka intriga. Protams, pērn Valtera Frīdenberga pieļautā megakļūda, nosaucot nepareizos uzvarētājus, bija ļoti sāpīga (it kā tas bijis viens no iemesliem, kāpēc LTV pusnaktī publiskoja tikai uzvarētājus), taču zibens vienā vietā divreiz nesper un šādi neapdrošināties pret visām iespējamām kļūdām.
Labi, ko nu par sīkumiem, labāk par to, kas izdevās un kas neizdevās konkursantiem. Pirms fināla bija trīs favorīti – „PeR”, Samanta Tīna un Niko. Taču šīs trijotnes sekmes bija visai atšķirīgas.
1. „PeR” – „Here We Go”
(superfinālā žūrijas vērtējumā – 1., skatītāju balsojumā – 1., finālā žūrijas vērtējumā – 1., skatītāju balsojumā – 1.)
Interesanti, ka pusfinālā „Here We Go” palika trešajā vietā, aiz Niko un Martas Ritovas, taču līdz finālam izkristalizējās, ka šī dziesma laikam būs labākā, ko sūtīt uz Eirovīzijas finālu. Enerģiski, kvalitatīvi, „ar odziņu”, tikai ir viena bēda – Malmē ar to būs stipri par maz. Ja nacionālajā atlasē būtu iespējams uzvarētāju nenoteikt, tad šī būtu īstā reize, jo neviena no visām divpadsmit dziesmām īsti nepavilka uz hita statusu. Taču kāds uz finālu bija jāsūta, un „PeR” nudien ir labākais variants.
2. Samanta Tīna – „I Need A Hero”
(superfinālā žūrijas vērtējumā – 3., skatītāju balsojumā – 2., finālā žūrijas vērtējumā – 2., skatītāju balsojumā – 2.)
Šī dziesma ļoti labi personificētu vidējā latvieša vidējo noskaņojumu – par kaut ko ciest un pārdzīvot, ar mokpilnu sejas izteiksmi meklēt varoni, kas glābs no kārtējām likstām. Tas tā, puspajokam. Dziesma ir laba, arī tās izpildījumam nebija ne vainas, taču superfinālā, kad Samanta „cieta” pēc pozitīvajiem „PeR”, uzreiz bija skaidrs, kurš te ir labāks. Interesanti, kas tās bija par „Holivudas tehnoloģijām”, kuru izmantošana tika solīta finālā? Vai tiešām dūmi un podests, kas noslēgumā cēlās augšup? Ja tā, tad TV ekrānos šo podestu knapi varēja saskatīt. Starp citu, aizkulisēs tika runāts, ka „I Need A Hero” spēcīgi atgādina Zigmara Liepiņa „Ja tu man esi”...
3. Marta Ritova – „I Am Who I Am”
(superfinālā žūrijas vērtējumā – 2., skatītāju balsojumā – 3., finālā žūrijas vērtējumā – 3., skatītāju balsojumā – 4.)
Patīkamākais Eirovīzijas pārsteigums. Pirms pusfināliem par Martas Ritovas sacerētās dziesmas iespējamo tikšanu finālā neviens nedotu ne puslauzta santīma, pusfinālā tā jau lika sev pievērst pastiprinātu uzmanību un atzīt, ka kaut kas visā šajā pasākumā ar klavierēm tomēr ir, bet finālā sirsnīgā, pozitīvā un vienkāršā meitene pārliecināja, ka viņa ir tiesīga kāpt uz skatuves arī superfinālā. Iespējams, ka no „okartistu” šova tomēr būs kāds labums – ja vien Marta turpinās tādā pat garā.
4. Antra Stafecka – „When You Are With Me”
(žūrijas vērtējumā – 4., skatītāju balsojumā – 5.)
Kā viņa spēj laisties tik akrobātiskās dejās un vienlaicīgi neko nezaudēt no vokāla kvalitātes?! Mistika. Ļoti laba dziedātāja, taču no šova viedokļa gan te kaut kas pietrūka, kāds kārtīgs noslēguma efekts. Ja tas būtu, droši vien Stafecka būtu ieņēmusi Ritovas vietu superfinālā.
5. „Headline” – „Love”
(žūrijas vērtējumā – 7., skatītāju balsojumā – 6.)
Kad bukmeikeri Laura Busuļa formāciju pieteica kā vienus no favorītiem, šķita, ka totalizatoru kantoru pavēlnieki kaut ko ir sajaukuši un mūzikas jomā absolūti neorientējas. Taču nekā – „Headline” tiešām attaisnoja viņu izteiktās prognozes. Nav gan skaidrs, kas šajā dziesmā (vokālistā, grupā utt.) bija tāds, lai uzrunātu gan žūriju, gan skatītājus, taču, cerams, ka šis nelielais izrāviens „Headline” palīdzēs turpmāko koncertu rīkošanā – uz kaut ko lielāku viņiem pagaidām cerēt nav pamata.
6. Niko – „One”
(žūrijas vērtējumā – 11., skatītāju balsojumā – 3.)
Niko tika vērtēts kā bīstams konkurents, tāpēc nav brīnums, ka pirms fināla tieši par viņu izplatījās dažādas baumas – it kā pats nedziedot, bet to darot divi aizkulisēs pieslēptie fona vokālisti (nolikums neprasa šādus „backing” vokālistus speciāli stīvēt uz skatuves, taču jādzied arī pašam). Dziedātāja menedžments vēlāk Niko neveiksmi skaidroja tieši ar „melno PR”, taču tas nebija izšķirošais faktors – jauneklis nodziedāja (protams, ja vispār to darīja) tik kusli, turklāt tik nesaskaņoti ar fona vokālistiem, ka automātiski sevi svītroja no favorītu loka. Skatītāji (lasi - Niko komanda) gan centās, cik telefoniem jaudas, taču žūrijas iešķiebtā 11. vieta svītroja puisi no pretendentu braucienam uz Malmi loka.
7. LieneCandy – „Higher And Higher”
(žūrijas vērtējumā – 5., skatītāju balsojumā – 9.)
Skatītāji kaut kā joprojām negrib mīlēt LieniCandy – šoreiz gan diezgan nepelnīti. Ar katru noklausīšanās reizi „Higher And Higher” palika ausīs aizvien vairāk, diemžēl Eiropā klausītāji to nedzirdētu vairākas reizes, bet droši vien tikai vienu – ar to būtu par maz. Turklāt šī dziesma ir tipiska Eirovīzijas formātam un tādu finālā varētu būt stipri daudz. Vēl jāpiebilst, ka šoreiz LieneCandy laikam netrāpīja mērķī arī ar pašas „noformējumu”, ja precīzāk – frizūru.
8. Ieva Sutugova – „Cold Heart”
(žūrijas vērtējumā – 8., skatītāju balsojumā – 8.)
Par laimi, šoreiz Ieva Sutugova bija nomainījusi pusfinālā redzēto šaušalīgo kleitu pret kaut ko civilizētāku, un nu jau viņas priekšnesumu varēja noskatīties. Varietē, kabarē, burleska – kaut kas no tā visa, bet ko šis gabals darīja Eirovīzijā? Par viņu laikam pabalsoja jokus mīlošie, bet žūrija novērtēja labās vokālās dotības vai arī dziesmas atšķirīgumu – cita izskaidrojuma tik relatīvi augstai vietai nav.
9. „Pieneņu Vīns” – „The One”
(žūrijas vērtējumā – 10., skatītāju balsojumā – 7.)
Viens no lielākajiem „Dziesmas ‘2013” pārpratumiem – ne muzikālā, ne vizuālā baudījuma, taču labi – lai jau lieku reizi atrādās klausītājiem, vai tad mums žēl... Starp citu, vai kāds saprata, kāpēc grupas mūziķiem uz acīm bija uzkrāsots kaut kas līdzīgs klapēm? Nudien „nepieleca”.
10. „PeR” – „Sad Trumpet”
(žūrijas vērtējumā – 6., skatītāju balsojumā – 12.)
Šķiet, Ralfs Eilands, Eduards Rasmanis un viņu komanda jau savlaicīgi bija norakstījuši savu otro dziesmu „Sad Trumpet”– vai gan citādi jau atklāšanas parādē abi būtu atrādījušies tieši „Here We Go” izpildīšanas laikā velkamos tērpus un vai gan citādi „PeR” atbalstītāji būtu uzkrītoši atmetuši ar roku „skumjajai trompetei”, atstājot to pēdējā vietā (tikai 467 balsis)! Šāds lēmums izrādījās pareizs, turklāt būsim reāla – šī dziesma ir skaista, taču Eirovīzijā to nesaprastu.
11. Dāvids Kalandija un Dināra – „Fool In Love”
(žūrijas vērtējumā – 9., skatītāju balsojumā – 11.)
Dziesma – nekas īpašs, izpildījums – nekas īpašs, skatuviskais tēls – arī tāpat, turklāt priekšnesums bija diezgan greizi izplānots, proti, centrālajā lomā TV ekrānos nonāca abi dejotāji, padarot dziedātājus par tādiem kā fona „priekšmetiem”. Dāvida vokāls atgādināja Vinsa Klārka („Erasure”) balsi, bet pats galvenais pluss – dueta dziedājumu vismaz varēja saprast.
12. Sabīne Berezina – „Upside Down”
(žūrijas vērtējumā – 12., skatītāju balsojumā – 10.)
Enerģisks un sprigans deju mūzikas gabals, taču to varētu sūtīt uz Eirovīziju kādā U-14 vai U-16 vecuma grupā, ja vien tāda būtu. Jāatzīst, ka Berezina nav Stafecka, viņa tomēr nav spējīga mesties trakulīgās dejās un vienlaicīgi perfekti nodziedāt, arī viņas komandas skatuviskais tēls bija stipri apšaubāms, taču pats trakākais, ka šī dziesma stipri oda pēc plaģiāta – bija zinātāji, kas pat nosauca konkrētas dziedātājas konkrētu hitu... Tiesa, pierādījumu tam nav, bet nu jau arī vairs nevajag.
Avots: nra.lv /Sandris Vanzovičs
