Divus gadus pēc dramatiskās ziemas, kad pārrautu elektrolīniju dēļ bez elektrības Latgales novadā palika apmēram 65 000 mājsaimniecību un reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli, Saeimā trešajā lasījumā šodien skatīs aizsargjoslu likuma grozījumus.
Arī Sadales tīkli informē, ka mācība ir apgūta un miljoniem latu investē, lai lūstoši koki aizvien mazāk apdraudētu elektroapgādes drošību.
Viens no iemesliem, kādēļ likumprojekts pa Saeimas gaiteņiem klejoja tik ilgi, bija tāds, ka Latvijā vidējā sprieguma trases 6000 kilometru garumā vijas cauri mežiem un bija grūti vienoties ar to īpašniekiem par elektroapgādes drošībai nepieciešamajiem pasākumiem.
Kaut arī likums skaidri nosaka precīzu trases platumu, kuru Sadales tīkli var bez saskaņošanas ar meža īpašnieku atbrīvot no trasi apdraudošiem kokiem, tas ir par mazu, lai blakus mežā esošie garākie koki pie noteiktiem apstākļiem lūstot neapdraudētu elektrības vadus.
Tagad likumā paredzēts ieviest normu, ka elektrolīniju trasēm ir 30 metrus plata aizsargjosla, kuras robežās Sadales tīkli būtu tiesīgi izzāģēt līniju apdraudošos kokus. Līdz šim aizsargjosla likumā nebija definēta. Lai ievērotu mežu īpašnieku intereses, likumprojektā iekļauts priekšlikums, kas paredz aizsargjoslā nozāģētā koka atpirkšanu no meža īpašnieka. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis Ingmārs Līdaka skaidroja, ka cenu, par kādu šie koki būtu atpērkami, varētu noteikt Ministru kabinets. Līdz šim juridisko nianšu neatrunāšanas dēļ postā gājuši tūkstošiem kubikmetru koksnes.
Šis ierosinājums Sadales tīklos sajūsmu gan neraisa. «Šis priekšlikums ir pilnīgi nepareizs, jo tagad sanāk, ka Sadales tīkliem būs jānodarbojas ar kokmateriālu iegādi un pēc tam vēl jāmeklē tiem noiets,» saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Pēc 2010.–2011. gada ziemas tālaika Latvenergo vadība par prioritāti izvirzīja vidējā sprieguma elektrolīniju pārbūvi par kabeļu līnijām, arī sabiedrībā nereti izskan viedoklis, ka problēmas ar elektrības padevi būtu krietni mazākas, ja elektrība klientu sasniegtu pa daudz drošāko kabeli.
A. Pinkulis skaidro, ka elektrolīniju pārbūve gan ir uzsākta, taču projekta realizācijai kopumā nepieciešami 270 miljoni latu un šādas summas ieguldīšana īsā laikā noteikti ietekmētu elektrības tarifus. Tādēļ uzņēmums ieplānojis ik gadu zemē ieguldīt vien 200 kilometrus kabeļa, bet projektu pabeigt 35 gadu laikā. Kopš 2011. gada 319 elektrolīniju jau pārbūvētas par kabeļu līnijām, šim mērķim iztērējot 11,7 miljonus latu.
Kopš milzīgajiem elektroapgādes traucējumiem, lai uzņēmums līdzīgā situācijā spētu ātrāk novērst bojājumus, Sadales tīkli iegādājušies arī kāpurķēžu tehniku, kuru līdz šim aizņēmušies no bruņotajiem spēkiem, un ierīces, kas palīdz noteikt elektrolīniju bojājuma vietas un samazina bez elektrības palikušo mājsaimniecību skaitu.
Iegādāti arī 33 pārvietojamie elektrības ģeneratori, jo līdz 2011. gadam uzņēmumam piederēja tikai tik daudz ģeneratoru, lai tas spētu nodrošināt savu darbību.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
