Saeimas Budžeta komisija jau rīt varētu pabeigt skatīt visus 99 Eiro ieviešanas likumam iesniegtos priekšlikumus, lai 31. janvārī parlaments balsotu par šo – pēdējos gados Latvijai vienu no būtiskākajiem – dokumentu.
Līdz šim gan Budžeta komisija jau ir apliecinājusi, ka ignorēs ikvienu mēģinājumu kavēt vai sarežģīt eiro ieviešanas procedūru.
Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība) Neatkarīgajai atzina, ka daudzi no saņemtajiem priekšlikumiem, pēc viņa domām, «neatbilst lietas būtībai». «Eiro ieviešanas procedūrā visas tiesības diktēt jelkādus izņēmumus un jaunus nosacījumus ir nodotas Eiropai. Latvija nevar pati pēc saviem ieskatiem ieviest jaunus kritērijus,» komentēja J. Reirs. Jāatgādina, ka, cenšoties apšaubīt eiro ieviešanas lietderību, vairāki opozīcijas deputāti piedāvāja noteikt, ka, piemēram, eiro ieviešanas procedūru nevar sākt bez divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsta, kā arī to, ka eiro ieviešanas dienu nosaka Saeima. Komisijas atbalstu neguva arī iecere par papildu kritērijiem: minimālās algas kāpums līdz 300 latiem vai fiksētā bezdarba līmenis – ne augstāks par 5%. «Prātā nāk analoģija ar vecākiem, kuri vēlas, lai viņu bērns nesāktu studēt augstskolā, bet turpinātu strādāt par mehanizatoru. Šādi vecāki izdomā, ka papildus iestājeksāmeniem būtu savam bērnam jāizvirza vēl kaut kādas absurdas prasības – lai mutē būtu zelta zobi, bet kājās – treniņbikses,» raksturojot opozīcijas centienus ieviest papildu nosacījumus eiro ieviešanai, uzsvēra J. Reirs. Politiķis arī piebilda, ka «nevajag būt demagogiem. Neieviešot eiro 2014. gadā, opozīcijas pieminētais algu kāpums un bezdarba sarukums attālināsies».
Lielāko daļu priekšlikumu topošajam likumam ir sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs, un tie skar tehniskus jautājumus, piemēram, atbalstītā iecere mainīt likumprojekta nosaukumu uz Eiro (euro) ieviešanas kārtības likums.
Neraugoties uz Budžeta komisijas raito darbu, paredzams, ka Saeimā ap topošo likumu notiks asas cīņas. Opozīcija, kurai parlamentā ir 44 mandāti, norāda, ka neatbalstīs šā dokumenta pieņemšanu, savukārt aizkulisēs ir sākušies mēģinājumi meklēt tās dažas trūkstošās balsis, kas varētu izgāzt eiro likuma pieņemšanu. Opozīcija arī draud, ka likuma pieņemšanas gadījumā tikšot rosināta tautas nobalsošana, kuras iznākums, ņemot vērā iedzīvotāju skepsi, varētu būt valdībai netīkams. Tikmēr J. Reirs ir pārliecināts – pat nepieņemot Eiro ieviešanas likumu, iecere par atteikšanos no lata vēl netiks pilnībā izgāzta. «Tas ir mans subjektīvais vērtējums, taču, pat ja likumu nepieņemsim, tas vēl nenozīmēs, ka eiro ieviešana nenotiks. Notiks, taču pēc Latvijai daudz neizdevīgāka un dārgāka scenārija,» bija pārliecināts politiķis.
Jāpiebilst, ka arī valdība, neraugoties uz peripetijām Saeimā, negrasās mainīt uzņemto kursu. Jau ir paziņots, ka februārī Latvija pieprasīs Eiropas Komisijai konverģences ziņojumu jeb vērtējumu par mūsu valsts ekonomikas gatavību eiro ieviešanai.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
