Gatavojot 2014.gada budžetu un ievērojot fiskālās iespējas, tiks vērtētas iespējas palielināt minimālo algu un neapliekamo minimumu, norāda Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) kritiku aizdevuma pēcprogrammas misijas otrajā ziņojumā.
FM arī atzīmē, ka pēdējos gados mūsu valstī ir nodrošināta stingras fiskālās politikas īstenošana.
Kā ziņots, EK brīdinājusi, ka "ekonomiskās situācijas un budžeta rezultātu uzlabošanās novedusi pie zināma atslābuma tālāko centienu realizēšanā, kas novedis pie vairākiem politiskiem soļiem, kas ir pretrunā ar EK rekomendācijām Latvijai un pēdējo noslēgto papildinājumu saprašanās memorandam". Tas īpaši attiecas uz pērn maijā pieņemtajiem nodokļu samazinājumiem, paziņojumu par trīs gadu stratēģiju privātpersonu ienākuma nodokļa samazināšanai, vienlaikus atliekot plānus palielināt ar ienākumu nodokli neapliekamo minimumu, lai palīdzētu maznodrošinātajiem, 2012.gada vidū pieņemtajiem budžeta grozījumiem, kas satur punktus, kas ir pretrunā ar EK tikai dažas nedēļas iepriekš pieņemtajām rekomendācijām Latvijai, kā arī uz garantēto minimālo ienākumu samazināšanu un finansēšanas decentralizāciju no 2013.gada.
Komisija arī atgādina Latvijai par nepieciešamību pieņemt fiskālās disciplīnas likumu, kas būtu "apdrošināšanās pret iespējamām politikas kļūdām nākotnē".
FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka no 2013.gada vidus par desmit latiem līdz 80 latiem tiks palielināts ar nodokļiem neapliekamais minimums par apgādībā esošu personu. Savukārt lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu tika pieņemts, lai sekmētu Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, pielīdzinot darbaspēka nodokļu slogu kaimiņvalstu līmenim.
Komentējot EK pausto viedokli, FM atzīmē, ka pēdējos gados mūsu valstī ir nodrošināta stingras fiskālās politikas īstenošana - ievērota fiskālā disciplīna, veikti pasākumi, lai samazinātu vispārējās valdības budžeta deficīta apmēru, kā arī īstenoti pasākumi, lai atjaunotu valsts ekonomisko attīstību.
Ekonomiskā krīze noteica nepieciešamību veikt pretciklisku fiskālo politiku, tas ir, būtiski samazināt izdevumus un palielināt nodokļus laikā, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) atradās ievērojami zem potenciālā līmeņa, lai izvairītos no mūsu valsts bankrota. Šāda politika radīja nepieciešamību mazināt krīzes laika negatīvo ietekmi - it īpaši uz mūsu valsts iedzīvotājiem, kas smagi izjuta ekonomiskās krīzes sekas. Ievērojot šo apstākli, tika pieņemti 2012.gada budžeta grozījumi, kā arī šogad un 2014.-2016.gada fiskālajā politikā paredzēti kompensējoši pasākumi, dodot iespēju finansēt kritiski svarīgos pasākumus, kuru atlikšana nav iespējama vai arī ilgtermiņā izmaksātu dārgāk un sāpīgāk, skaidro FM.
Īstenojot šos neatliekamos pasākumus, valdība pieturējusies pie apņemšanās arī turpmāk ievērot iepriekšējos gados īstenoto fiskālo politiku, kuras pamatā ir pretcikliskas fiskālās politikas principa ievērošana. Tāpat būtisks fiskālās politikas stūrakmens ir un paliek virzība uz sabalansētu budžetu ekonomiskajā ciklā, kas nozīmē sabalansētu budžetu strukturālā izteiksmē, skaidro FM.
Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas īstenošanu, izstrādāts un janvāra beigās un februāra sākumā paredzēts pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu. Tā pamatā ir nosacījums par ekonomiskajā ciklā sabalansētu vispārējās valdības budžetu, kas tiek nodrošināts ar bilances formulu, kas atkarībā no tā, vai IKP pieaug straujāk vai lēnāk par vidējo pieauguma tempu, nosaka minimālo pārpalikumu, kas jāveido, vai maksimāli pieļaujamo deficītu.
FM arī atzīmē, ka pirmo reizi 2012.gadā tika izstrādāts vidēja termiņa budžeta plānošanas likums "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013., 2014. un 2015.gadam", kurā katram likuma perioda gadam tiek norādīti galvenie makroekonomikas un finanšu rādītāji, tai skaitā vidēja termiņa budžeta mērķi, valsts budžeta finansiālās bilances apjoms, maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, maksimāli pieļaujamais valsts budžeta kopējo izdevumu apjoms katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei un citi rādītāji.
Šāds likums turpmāk tiks sagatavots ikgadēji, tādā veidā stiprinot vidēja termiņa izdevumu politikas plānošanu.
Fiskālo politiku patlaban un arī turpmākos tuvākos gadus turpinās noteikt trīs galvenie faktori: valdības deklarācijā noteiktā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu, saistības ievērot Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos fiskālās politikas nosacījumus, kā arī atrašanās pēckrīzes periodā.
Kā to atzīst arī EK savā paziņojumā, "strukturālās reformas tiek turpinātas, un skaitliskie budžeta mērķi tiek nemitīgi pārsniegti, pateicoties labākai ekonomiskai situācijai un ieņēmumu pieaugumam".
FM turpina sākto darbu pie nodokļu politikas stratēģijā minēto pamatprincipu - izaugsme, stabilitāte un paredzamība - īstenošanas, kā arī sabalansēta budžeta projekta izstrādes. "Es kā finanšu ministrs varu apstiprināt, ka jaunas politikas iniciatīvas tiks izstrādātas tāpat kā līdz šim, ņemot vērā reālās fiskālās iespējas," norāda finanšu ministrs Andris Vilks (V).
Kā ziņots, EK Latvijas politiķu darbu pēc starptautiskās finanšu palīdzības programmas noslēgšanās kopumā vērtē pozitīvi, taču saskata arī zināmu atslābumu valdības sākotnēji izvirzīto mērķu sasniegšanā, kritizējot nodokļu samazināšanu Latvijā.
Avots: nra.lv
