Ministru kabineta (MK) noteikumi vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu audzēkņiem nepieļauj vairāk nekā 20 neattaisnoti kavētas stundas, un ir noteikti gana strikti pasākumi bastošanas ierobežošanai, tomēr skolas un citas atbildīgās institūcijas atzīst, ka cīņa ar kavētājiem nav viegla.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) par šo problēmu galvu nelauza – ar to lai tiek galā skolas un pašvaldības.
Jūrmalas pašvaldības Izglītības nodaļas speciālistes bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Irēnas Drupas redzeslokā ir apmēram 40 ilgstoši kavētāji, un gandrīz puse no viņiem ir romu bērni. Arī Ventspilī ir līdzīga problēma – no 15 bastotājiem, kas ir bērnu tiesību aizsardzības inspektores Ilzes Kadeģes datubāzē, daļa ir romi, un atgriezt viņus skolā esot tikpat kā neiespējami. Kā apliecina abas speciālistes, pārējie grēkāži lielākoties ir klaiņotāji, kuri nāk no problēmģimenēm un tādām, kur kāds no vecākiem vai abi divi aizbraukuši peļņā uz ārzemēm, bet bērni atstāti vecvecākiem vai paziņām. «Šonedēļ pat bija jāizņem no ģimenes četri bērni, kuru māte aizbraukusi uz Lielbritāniju, bet savas atvases uzticējusi draudzenei, kura šo pienākumu pildīja epizodiski,» teic I. Drupa. Vēl skolas kavēšana saistāma ar bērnu veselības vai uzvedības problēmām, bet tikai nedaudzi ir «neglābjami». «Manā datubāzē ir apmēram 80 bērnu, taču ir tikai apmēram 10, ar kuriem netiekam galā: viņiem ir dažādas atkarības, viņi ir policijas uzskaitē, ir vairākkārtēji otrgadnieki. Lai gan viņi vēl teorētiski skaitās skolā, ir skaidrs, ka skolas solā viņus vairs neredzēsim,» atzīst Daugavpils Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Maija Lazdāne.
Kaut gan skolām ir noteikts ziņot par katru gadījumu, kad skolēns kavē vairāk par piecām stundām mēnesī, ne vienmēr tā notiek. Skolas gan teic, ka sākumā cenšas tikt galā pašas saviem spēkiem, bet vērš uzmanību uz grūti izpildāmajiem noteikumiem. «MK noteikumi paredz, ka vecāki jāinformē pat tad, ja nokavēta viena stunda. Taču klases audzinātājam ir jāvada mācību stundas, nav taču iespējams visu mest pie malas un skriet meklēt kavētāju. Tomēr, par laimi, daudz mums tādu gadījumu nav,» norāda Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņa arī uzskata, ka skolām pašām jārisina šī problēma, jo Rīgas pašvaldība ir tik liela un būtu neiespējami prasīt Izglītības departamentam pieslēgties katram tādam gadījumam.
I. Drupa gan ir pārliecināta, ka labāk laikus piesaistīt papildspēkus: «Dažas skolas noklusē tādus gadījumus, bet tāpat ar laiku tas īlens no maisa izlien, piemēram, bērna vecāki ierodas pie manis, jo netiek vairs galā ar savu pusaudzi.»
Ietekmes sviras gan neesot īpaši lielas: vecāki kopā ar bērniem tiek vairākkārt saukti uz pārrunām Bērnu tiesību aizsardzības komisijā. Ja rezultātu nav, tiek piesaistīta pašvaldības vai valsts policija un tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un administratīvā komisija uzliek vecākiem sodu. Summas esot dažādas: sākot no 10 līdz 50 latiem. I. Drupa domā, ka situāciju uzlabotu lielāka IZM uzmanības pievēršana, taču tā vairāk spiežot uz izglītības kvalitāti, nevis audzināšanu. Tad nu esot tā, ka daudzās pašvaldībās nav vairs metodiskās apvienības audzināšanas darbā, nav direktora vietnieka audzināšanas jautājumos, bet klašu audzinātāji bieži vien aprobežojoties ar saziņu pa telefonu vai epastā.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
