2012. gada izskaņā uz aizejošo gadu atskatās politiķi.
Budžeta neatkarība, politiskā stabilitāte, tiesiskums
Solvita Āboltiņa, partijas Vienotība priekšsēdētāja, Saeimas spīkere
– Beidzot tikām galā ar starptautisko institūciju budžeta uzraudzību un paši lemjam par valsts attīstību. Vairojusies politiskā stabilitāte un prognozējamība. Daudz atzinības par valdības padarīto saņemam no citām valstīm, kam arī iekšpolitiski ir ietekme uzņēmējdarbībā, investoru piesaistē.
Saeimā pieņemti likumi attiecībā uz tiesiskuma stiprināšanu, procesu paātrināšanu un efektivizēšanu administratīvajās, krimināllietās un civillietās.
Negatīvas vēsmas viesa referendums par otru valsts valodu, par ko Satversmes tiesa skaidri pateica: ne par visu var rīkot referendumus un pretrunas noteiktos posmos var novērst ne tikai CVK, bet arī Valsts prezidenta institūcija. Jā, pēc tā daudz runāja par sabiedrības saliedēšanu, uz papīra ir virkne integrācijas programmu, bet referendums šo procesu atmeta 20 gadus atpakaļ. Sabiedrības saliedēšana nav vienas dienas darbs. Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un nacionālā retorika, it īpaši Rīgā, tiks izmantota pretnostatīšanai.
Priecēja mūsu cilvēku sasniegumi sportā, mākslā, mūzikā, ar ko ikvienam valsts patriotam bijis pamats lepoties.
Daudz ārišķību, maz satura
Augusts Brigmanis, Zaļo un zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs, ZZS priekšsēdētājs
– Aizvadītajā gadā politikā nav bijušas tādas fundamentālas lietas, kas paliktu atmiņā. Vairāk nospiedumu atstājuši mūsu cilvēku izcilie sasniegumi mākslā, sportā, jo īpaši olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs. Tie manās emocijās aizēnoja politisko jezgu, kas nemitīgi viļājas.
Saeimā visu gadu notika nemitīga pretimstāvēšana, plēšanās, sabiedrības biedēšana ar krieviem vai otrādi – krievu rīdīšana pret latviešiem. Nevaru pateikt kādu pozitīvu ziņu, ar ko šogad iepriecējusi politika.
Lai gan referendums par otru valsts valodu raisīja daudz runu, visa ņemšanas ap referendumiem tiktāl nonivelējusi šo procesu, ka tas vairs nešķiet kas īpašs. Tāpat lielāka jezga nekā jebkad bija ap ministru demisijas pieprasīšanu, kas kļuvusi teju par modes lietu un arī devalvējusies tāpat kā referendumu rosināšana, lai gan ne vienā vien jomā, jo īpaši labklājības, problēmas ir samilzušas.
Izteiktāk nekā līdz šim bijusi skatīšanās mutē Briseles ierēdņiem, ko vainagoja eiro ieviešanas kampaņa un likuma pieņemšana. Daudz ārišķības, maz satura, kopumā – diezgan tukši. Neinteresants gads.
Sasalums varas un cilvēku attiecībās
Jānis Urbanovičs, Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs
– Iekšpolitikā tukšs gads. Tukšītis. Nevaru minēt šogad paveiktas vai uzsāktas lietas, kas būtu radījušas kādas nākotnes cerības. Vienīgā labā ziņa ir tā, ka nebija pasaules gals.
Politiskajā cehā dominējusi māžošanās, apsaukāšanās. Turpinājās cilvēku prombraukšana, neticība valstij, tikai viss tagad notiek klusāk – cilvēki redz, ka nav jēgas tracināt valdību, bet tā īpaši nesatraucas par to, ka cilvēki emigrē un necer atrast darbu te. Iestājies sasalums cilvēku un varas attiecībās. Valdību tas apmierina, jo neapmierinātie izbraucot liek mieru, nekritizē, un valdība var ziņot par izaugsmi. Nekādas kataklizmas nav bijušas. Referendumu rosināšana un valodas referendums bija tādi politisko nejaucību uzplaiksnījumi – kad sakrājas, iet pāri. Bet secinājumus no tiem neviens nemaz nemēģināja izdarīt, turpināja rādīt ar pirkstiem cits uz citu.
No reformām nebija ne vēsts, tā bija tikai šaura cilvēku loka nodarbe, valdošās koalīcijas rotaļa, draudēt otram ar reformām.
Politiķi lemj patstāvīgi, oligarhi pazuduši
Valdis Zatlers, Reformu partijas priekšsēdētājs
– Notikumu daudz, negribu izcelt nevienu – visus vieno pārmaiņu vārds. Politiskā dzīve ir mainījusies – trīspolārā oligarhu pasaule ir pazudusi, ko Saeimā esošie politiskie spēki izmanto, lai panāktu lietas, kas iepriekš nebija iespējamas. Cits jautājums, cik veiksmīgi. Politiķus vairs nerausta lielas naudas devēji, kuriem savas intereses ir svarīgākas par valsts kopējām.
Pieņemtā fiskālās disciplīnas likuma ietekme turpināsies arī nākamgad. Ja krīzes gados, kad bija jābūt attīstības plānam, tā nebija, šodien tas ir, esam pārgājuši uz trīs gadu budžeta plānošanu, ejam uz eiro, esam samazinājuši aizņemšanās vajadzību. Esam daudz izdarījuši, bet varam arī labāk.
Nepiekrītu, ka par reformām tikai runā. Pirmajā fāzē vienmēr ir pretestība, un ir jāpierāda to nepieciešamība un iespējamība. Izglītības reformas jau sāk atbalstīt lielākā daļa iedzīvotāju. Valdībā atbalstītas, bet Saeimā līdz šā gada pašvaldību vēlēšanām jāpieņem reformas par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu un interešu konflikta novēršanu. Vienotība, kas koalīcijā ir galvenā teicēja, nereti darbojas kā bremzējošs spēks, visvairāk pretrunas starp mums ir par valsts uzņēmumu pārvaldību.
Atbalsts demogrāfijai un kultūrai
Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs
– Raugoties no NA pozīcijām, būtisks lēmums bija demogrāfijas atbalsta lēmumi, kas ir pirmaissolis, pie kura neapstāsimies, un demogrāfija būs mūsu prioritāte arī 2013., 2014. un, ceru, arī turpmākajos gados. Bija ļoti svarīgs jautājums par prioritātēm kultūras jomā, budžeta palielināšana kultūrai, kur izdevies panākt vismaz plānoto minimumu. Man personīgi liels notikums bija atkāpšanās no tieslietu ministra amata. Ļoti ceru, ka tas ir bijis kā signāls, kas ir sadzirdēts, lai neradītu nevienlīdzīgu situāciju starp atsevišķām kopienām vai sabiedriskām organizācijām, kuras mēģina pretendēt uz nacionalizēto īpašumu atgūšanu. Vismaz pēdējā pusgadā redzamas aktivitātes šajā jomā nav bijušas.
Valstī ļoti svarīgs process bija budžeta pieņemšana, ar ko raidīti pozitīvi signāli ārpus Latvijas attiecībā uz mūsu ekonomisko situāciju, uzņēmējdarbības, investīciju vidi, stabilitāti. Esam pieņēmuši arī vidēja termiņa budžetu, kas ir būtisks solis. Ekonomiskie rādītāji pagaidām varbūt uzlabojas pamatā uz papīra, vēl neredzam rezultātus cilvēku maciņos, bet ļoti ceru, ka tas būs tuvāko gadu jautājums.
Avots: nra.lv
