Šis gads pasaulē kopumā iezīmējies ar lauksaimniecības preču un pārtikas produktu cenu samazinājumu par 8%, taču Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā tas nav noticis, bet dažos gadījumos – cenas pat kāpušas.
Arī nākamajā gadā Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs (LTVC) leiputriju neprognozē: mazāk varētu maksāt tikai atsevišķi produkti, piemēram, eļļa un kafija.
Tirgū šogad kopumā saglabājušās iepriekšējo gadu tendences. Viena no tām: dārgāka un kvalitatīva piedāvājuma samazinājumu vietējā tirgū kompensē lētāku izstrādājumu imports. Tajā pašā laikā pārtikas preču pašmāju tendences ir negatīvas, uz ko norāda trešās nabadzīgākās valsts statuss ES savienojumā ar relatīvi augstām pārtikas cenām, preses konferencē norādīja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe. Šie abi faktori nedod iespēju pašmāju tirgus pieaugumam. Latvijas patērētāji vairāk lūkojas akcijas preču virzienā un priekšroku dod zemāko cenu veikaliem. To izmanto pārstrādātāji. Ražojot parastus, ne īpaši spēcīgu marku produktus, dominē zemo cenu princips, kas prasa izmaksu maksimālu samazināšanu. Tas nozīmē – lētākas izejvielas analogām precēm vai aizstājējproduktus. Tādējādi pieaug ne īpaši augstas kvalitātes sektors, ko pazīstam ar vārdu – izstrādājumi, kas ir ne tikai lētāki, bet arī ar ilgāku lietošanas termiņu. Paši pārstrādātāji jau sākuši atzīt, ka pārtikas piedevu un aizstājējproduktu izmantošana sasniegusi galējo robežu. Paralēli gan attīstās arī nišas produkti, piemēram, tā sauktie ekoprodukti, kuru iegāde palielinās, pieaugot iedzīvotāju informētībai. Tomēr tos atļaujas maza daļa cilvēku, un vairākums balso par lētāko preču galu.
Runājot par cenām, I. Gulbe uzsvēra atšķirību starp cenām pasaulē un ES, tajā skaitā Latvijā. Piemēram, cukura ražošanā šogad tika atkārtoti sasniegts rekordlīmenis – un prognozējams, ka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu. Līdz ar to starptautiskās cenas šā gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kritās par 20%, bet ES tās kāpa par 23%. Ja pasaulē cena ir 566 USD/t, tad Eiropā – 708 eiro/t. Arī cūkgaļas cenas pasaulē ir kritušās par 10%, bet ES augušas par 21,2%. Pēc Eiropas Komisijas datiem, arī Latvijā tās palielinājušās par 20,5%. Lai gan piena cenas joprojām ir zemākas par 5% un vislielāko kritumu piedzīvoja sviests – par 18%, tomēr tendence ir augoša, un vislielāko kāpumu gada laikā ir piedzīvojusi sausā vājpiena cena. Arī maize maksā dārgāk, taču, tā kā tirgotāji «spiež uz akcijām», tāpēc šķiet, ka cenas nav īpaši mainījušās, skaidroja I. Gulbe. Par attiecīgi 11% un 13% augušas arī augļu un dārzeņu cenas, bet par 4% dārgāki kļuvuši jūras produkti.
Visticamāk, ka mazāk nākamajā gadā būs jāmaksā par eļļu, jo Dienvidamerikā palmu eļļa saražota rekordlīmenī. Atbalss jau ir jūtama pasaulē: eļļas cenas kritušās par 3–5%. Otrs produkts, kas varētu maksāt lētāk, ir kafija – tās globālā cena samazinājusies par 20%. I. Gulbe atgādina, ka pērn Latvijā kafijas cena pieauga, taču tuvākajā laikā tas vairs nav paredzams. To pašu varot teikt par kakao – tā kā tā lielražotājas Kotdivuāras politiskā situācija ir mierīga, tirgus ir stabils.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
