Nākamgad līgava un līgavainis varēs izvēlēties arī netradicionālu laulību vietu, kur oficiāli apprecēties.
Tomēr tas nenozīmē, ka dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, līdzi ņemot dokumentus, būs gatavi nirt zem ūdens vai plivināties gaisa balonā. Viņiem paredzētas tiesības atteikties reģistrēt laulību nepiemērotā vietā. Vēl jāsagaida īpaši Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentēs gan kārtību, gan izmaksas ārpus telpām notiekošai laulības reģistrācijai.
Vecmodīgo izmet
Norādot, ka 1937. gadā pieņemtajā Civillikumā jau sen bija vajadzīgi vairāku līdzšinējo tiesību normu grozījumi un papildinājumi, šogad Saeima tos ir apstiprinājusi. Izmaiņas stāsies spēkā no 2013. gada 1. janvāra. Ir saprotams, ka cilvēku ziņkāri vairāk rosina tie jauninājumi, kas attiecas uz laulības reģistrācijas vietu, bet tas nebūt nav pats svarīgākais. Apjomīgākie grozījumi attiecas uz likuma Ģimenes tiesību daļas novecojušām tiesību normām. Piemēram, tagad vardarbība būs nozīmīgs iemesls raitākai laulības šķiršanai, likuma izmaiņas nosaka arī plašākas paternitātes noteikšanas iespējas un daudzi papildinājumi attiecas uz adopcijas un aizbildnības jautājumiem.
Turpmāk Latvijā dzimtsarakstu nodaļās būs atcelta prasība obligāti izsludināt laulību pirms tās reģistrācijas, jo šajos laikos tādam nosacījumam nav jēgas. To apstiprina Rīgas Pārdaugavas dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Aija Skuča – izsludinot publiski informē, ka pāris ir pieteicies, bet laulības reģistrācijas datums tik un tā netiek norādīts. Šīs izmaiņas par mēnesi saīsinās maksimāli iespējamo gaidīšanas laiku līdz kāzām, proti, laulību noslēgs ne agrāk kā viena un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc dokumentu iesniegšanas.
Darba būs vairāk
Sākot ar nākamo gadu, iesniegumi un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs jāiesniedz dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur izlemts precēties – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tādējādi informācija par noslēgtajām laulībām būs daudz precīzāka, jo starp mācītājiem gadās aizmāršas, kas noteiktajā termiņā neinformē dzimtsarakstu nodaļas par salaulātajiem. A. Skuča piebilst, ka darbiniekiem tas palielinās darba apjomu, jo dzimtsarakstu nodaļās izskatīs visus dokumentus un izsniegs izziņas, ka līgavai un līgavainim likums neliedz oficiāli precēties. Mācītāji šīs laicīgās rūpes vairs neuzņemsies.
Un nu par to, kas likuma izmaiņās varētu intriģēt visvairāk. Personas, kuras vēlēsies laulāties, laulības varēs noslēgt ne tikai dzimtsarakstu nodaļās vai dievnamos, bet arī citās piemērotās telpās vai vietās. Jāpiebilst, ka jau pašlaik ceremonijas notiek ārpus dzimtsarakstu nodaļu telpām. Piemēram, Limbažu novadā ļaudis apprecina divās pilīs un kādā viesu namā. Limbažu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Aija Ozoliņa uzsver, ka pašlaik dokumenti, kuros apliecināts laulības fakts, tiek parakstīti tikai un vienīgi telpās. Pat ja pāris gredzenus mij Bīriņu pilī, ārpusē esošajā lapenītē nekāda papīru kārtošana nenotiek. Viņa pagaidām nav gatava izvērtēt, kā reģistrācija tiks organizēta zem klajas debess. Dzimtsarakstu nodaļās par konkrētiem cenrāžiem vēl nerunā. Bet jau tagad laulības ceremonija Bīriņu un Igates pilī maksā dārgāk nekā dzimtsarakstu nodaļas telpās, bet nākamgad maksa būs vēl augstāka. «Jo tad tā būs izbraukuma laulības ceremonija ar citu cenrādi. Tāpat kā tad, ja kāds gribēs precēties pie savas mājas zem ozola. Grūti tagad pateikt, kā būs, kādas vēlmes cilvēkiem būs. Sāksies jauns gads, sāksies jauna dzīve,» noteic A. Ozoliņa.
Rīdziniekiem labāk nesacerēties
«Nezinu, kā Rīgas nodaļām tas būs realizējams. Mums laulību reģistrācija notiek uz vietas, ēkā,» to sakot, A. Skuča neslēpj piesardzību, prognozējot iespējamās precēties gribētāju vēlmes ārpus ierastajām telpām. Cilvēki uz nākamgad plānoto laulību reģistrāciju jau piesakās. Ja Rīgā katram pārim ceremonijai atvēlēta pusstunda, dienā tātad sareģistrē apmēram 12 pāru. Ja kāds izteiks vēlmi pēc izbraukuma laulībām, bet nākamais pāris dzimtsarakstu nodaļā gaidīs jau pēc pusstundas, tad, visticamāk, viņam nāksies atteikt. «Jo ko darīs tie citi, kuri jau pieteikušies? Vai tad viņiem būs jāatsaka? Nē, mēs tā nevaram darīt,» paskaidro A. Skuča.
Izeja ir – oficiāli gredzenus var mīt jebkurā no 123 dzimtsarakstu nodaļām visā Latvijā. «Bieži rīdzinieki izvēlas mazpilsētas,» piebilst Limbažu laulātāja A. Ozoliņa. Un atmiņā paliekošākai ceremonijai arī tagad pāri mēdz izvēlēties ekstrēmas vietas un izpildījumu. Oficiāli salaulājas dievnamā vai dzimtsarakstos un pēc tam – aidā, dara, ko vien vēlas. Neviens neliek šķēršļus uzticības zvērestu atkārtot kaut vai gaisa balonā vai slepenā alā. Vien jāatceras, ka ne visiem mācītājiem dotas tiesības laulāt ar juridiskām sekām.
Pēdējais zīmīgais laulībām – 12.12.12.
Kopš gadsimta sākuma, sekojot sev vien izprotamiem argumentiem, ļoti daudzi cilvēki kāzām izvēlējās tā dēvētos zīmīgos datumus, kad gada, mēneša un datuma skaitlis sakrīt. Šogad – 12.12.12. – ir pēdējā iespēja laulībā doties zīmīgi. «Laulāsim kā parasti, kvalitāti kvantitātei neupurēsim,» atbild A. Skuča. «Dzimtsarakstu nodaļās ceremoniju nesaīsināsim tikai tālab, lai salaulātu kādu pāri vairāk. Dienā laulājam vidēji 12 pārus, bet 11.11.11. pierādīja, ka uz šo datumu visi neieradās.»
***
NO GROZĪJUMIEM CIVILLIKUMĀ
Laulības šķiršana: ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību varēs šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kā arī vardarbība pret bērnu.
Laulāto manta: katra laulātā atsevišķās mantas jēdzienu paplašinās, piemēram, par atsevišķo mantu būtu jāuzskata arī tāda, ko viens no laulātajiem ieguvis pēc kopdzīves izbeigšanas.
Nākotnes pilnvarojums: jaunā sadaļa par nākotnes pilnvarojumu ļaus pilnvarotajam pārzināt personas lietas gadījumā, ja pilnvarotājs fiziskas saslimšanas, garīgu traucējumu vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis
spēju izteikt apzinātu gribu vai pārzināt savas lietas.
Atcelti aizliegumi: tajā starpā arī aizliegums personām ar garīga rakstura traucējumiem slēgt laulību.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
