Lai gan klasiskā cūku mēra apkarošanā ir iesaistītas vairākas ministrijas, pagaidām vienīgi Zemkopības ministrija (ZM) ir lūgusi kompensēt radušos papildu izdevumus.
Šodien valdība lems par iespēju piešķirt 165 110 latus ZM lai segtu Pārtikas veterinārā dienesta un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior tēriņus.
Tikmēr ap infekcijas skartajām saimniecībām trīs kilometru rādiusā izveidota aizsardzības zona, bet 10 kilometru rādiusā – uzraudzības zona, kurā Iekšlietu ministrijas struktūras uzrauga situāciju, jo īpaši pievērošot uzmanību dzīvnieku transportēšanai. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) turpina mājas cūku un nomedīto mežacūku pārbaudes. PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere informēja, ka līdz svētdienas vakaram bija pārbaudītas 729 novietnēs esošās 2584 cūkas, pārbaudēm nosūtīti 1425 paraugi. Jauni cūku saslimšanas gadījumi ar cūku klasisko mēri līdz vakardienas vakaram konstatēti nebija.
PVD un Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti uzsver, ka klasiskā cūku mēra vīruss nav bīstams cilvēkiem, tomēr slimas cūkas gaļu, pat termiski apstrādātu, pārtikā lietot neiesaka. Slimību profilakses un kontroles centra Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko skaidro, ka šīs rekomendācijas neattiecas tikai uz šo konkrēto slimību, mediķi neiesaka lietot uzturā slimu dzīvnieku gaļu arī citu slimību gadījumā.
«Pirmām kārtām piesardzība šādos gadījumos nekad nenāk par ļaunu. Slims dzīvnieks ir un paliek slims dzīvnieks, tāpēc likteni labāk neizaicināt pat tad, ja gaļa tiek rūpīgi termiski apstrādāta augstā temperatūrā, ievērojot visas higiēnas prasības. Slimā dzīvnieka organismā notiekošie bioķīmiskie procesi nelabvēlīgi ietekmē gaļas kvalitāti,» Neatkarīgajai uzsver I. Meistere, piebilstot, ka patērētājiem nav jābaidās par legālā tirdzniecības vietā iegādātu cūkgaļu, jo visiem dzīvniekiem, kuri nonāk kautuvē, PVD valsts pilnvarots veterinārārsts veic pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Ja rodas aizdomas par to, ka dzīvnieks varētu būt inficējies ar klasisko cūku mēri, tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, un, kamēr nav saņemti atbilžu rezultāti, gaļa tirdzniecībā nenonāk.
Turklāt, ja slimais dzīvnieks tiek kauts mājas apstākļos, saglabājas risks, ka slimība var izplatīties tālāk. «Pastāv risks, ka arī šādā veidā, pašiem to nezinot – ar asinīm, ar atkritumiem, virtuves ūdeņiem, apģērbu, apaviem, slimību var iznest ārpus saimniecības. Vīruss, nonācis apkārtējā vidē (augsnē), savu dzīvotspēju saglabā ilgi.» skaidro I. Meistere.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
