Pasaules veselības organizācijas (PVO) dati par mirstību ar cukura diabētu šokē – pēdējos pāris gados statistikas līkne gājusi strauji uz augšu. Tas raisa neizpratni gan ekspertu un mediķu, gan arī atbildīgo iestāžu vadītāju vidū. Veselības ministre Ingrīda Circene sola veikt statistikas datu auditu.
Latvijas Ārstu biedrības diskusijā par diabēta problemātiku Rīgas Stradiņa universitātes sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis pastāstīja, ka diabēts diagnosticēts 3,7 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Reģistrā pašlaik ir 75 775 cilvēki. Lielākā daļa diabēta slimnieku ir vecumā no 60 līdz 69 gadiem. «Tomēr diabēts skar arī daudz jaunākus cilvēkus, arī bērnus, un ir sastopams visās vecuma grupās,» norāda Ģ. Briģis. PVO dati liecina, ka Eiropas reģionā mirstība ar diabētu samazinās, taču, kā uzsver profesors, «Latvijā kaut kas ir noticis», proti, pēdējo piecu gadu laikā līkne, kas ataino mirstību ar diabētu, strauji iet uz augšu. «Iespējams, cēlonis ir cits, piemēram, sirds slimības, bet datos parādās diabēts,» spriež Ģ. Briģis, uzsverot, ka valstij vajadzētu to noskaidrot.
Tiesa, arī Slimību profilakses un kontroles centrs, atsaucoties uz PVO ekspertiem, ziņo, ka līdz 2030. gadam pasaulē mirstība ar cukura diabētu palielināsies par divām trešdaļām. Arī Latvijā vērojama šāda tendence – no 2008. līdz 2011. gadam mirstība ar cukura diabētu palielinājusies no 17,7 līdz 23,6 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Centra vadītāja Inga Šmate gan arī atzīst – būtu jāveic izpēte: «Viss atkarīgs, ko ieraksta šajā apliecībā. Varbūt cilvēki visu mūžu slimo ar diabētu, bet nomirst ar kādu citu slimību, taču apliecībā ieraksta tieši diabētu.»
Latvijas Diabēta asociācijas vadītājs endokrinologs Ingvars Rasa stāsta: viens no iemesliem, kāpēc pieaug mirstība, ir laikus neatklāts diabēts. Cilvēks slimo, nezina par to, neārstējas, nonāk slimnīcā akūtā stāvoklī un nomirst. Ārsts gan arī min faktu, ka pēdējā laikā mediķiem nākas glābt jaunu cilvēku dzīvības, kuri slimo ar diabētu, bet, neraugoties uz to (vai nezinot, ka ir slimi), lieto alkoholu.
Pēdējo gadu laikā 2. tipa cukura diabēts tiek diagnosticēts ne tikai vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, bet arī bērniem. «Es nekad agrāk nebūtu domājusi, ka tā var būt – 2. tipa cukura diabēts Latvijā tiek diagnosticēts bērniem,» nobažījusies ir Bērnu slimnīcas endokrinoloģe Iveta DzīvīteKrišāne, «mēs redzam ārkārtīgi daudz bērnu ar lieko svaru. Nopietna aptaukošanās ir jau zīdaiņu vecumā.» Šī problēma saistīta ar vecāku izglītību – ko viņi dod ēst bērniem, un ir vērojamas divas galējības – vai nu vispār ar krūts pienu nebaro, bet dod mākslīgos maisījumus, tumes un pat šokolādes sieriņus, vai baro ar mātes pienu, bet pēc katra bērna pieprasījuma, kas dod bērnam sajūtu, ka jebkuras vajadzības var apmierināt ēdot.
Speciālisti ir vienisprātis, ka Latvijā diabēts tiek diagnosticēts novēloti, savukārt otra problēma ir slimnieku un vispār cilvēku izglītības līmenis – ja arī viņi zina, ka ir diabēts, tad nav gatavi neko mainīt savā dzīvesveidā, taču tieši 2. tipa diabēta gadījumā tas ir atslēgas jautājums.
***
UZZIŅAI
• Latvijā katru gadu vidēji reģistrē 7000 jaunus cukura DIABĒTA slimniekus
• tipa diabētu parasti konstatē jau bērnībā vai jaunībā (pie tā vainīgs insulīna deficīts)
• tipa diabēts ir visplašāk izplatīts (85%) – parasti saslimst pēc 40 gadu vecuma (jo ir traucēta insulīna ražošana). 2. tipa cukura diabēta slimniekiem 78,7% vīriešu un 81,8% sieviešu ir liekais svars vai aptaukošanās
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Avots: nra.lv /Inga Paparde