Saeima sākusi darbu pie likumprojekta par Valsts prezidenta darbības nodrošinājumu. Deputātiem būs jālemj par bijušo prezidentu sociālo garantiju samazināšanu.
Iespējams, ka Latvija sekos citu valstu piemēram un noteiks, ka, līdz ar atgriešanos aktīvajā politikā, bijušajam prezidentam tiek apturēta pensijas izmaksāšana. Bijušais prezidents Valdis Zatlers to uztvertu kā politisku represiju, lai liegtu kādam iekļauties aktīvajā politikā.
Šī norma likumprojektā pašlaik nav paredzēta. Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars atklāja, ka tas darīts apzināti, lai Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un viņa biroja darbiniekiem neviens nepārmestu vēršanos pret kādu no iepriekšējiem prezidentiem, jo viens no tiem (Guntis Ulmanis) pēc prezidenta pilnvaru beigām atgriezās politikā, bet otrs (Valdis Zatlers) – aktīvi darbojas politikā vēl šobrīd.
Viss deputātu rokās
«Saeimas deputātiem ir tiesības papildināt šo likumprojektu ar saviem piedāvājumiem,» teica prezidenta padomnieks E. Pastars. «Es pašreizējā prezidenta lēmumus nekomentēju – tas jau ir sen pateikts, taču, ja jūs man jautājat, tad tā būtu politiska represija, kas liegtu nodarboties ar politiku,» Neatkarīgajai teica V. Zatlers. Līdz šim neviens bijušais Valsts prezidents nav komentējis A. Bērziņa virzīto likumprojektu. Savukārt E. Pastars informēja, ka virknē Eiropas valstu tā ir normāla prakse – atņemt vai uz laiku apstādināt pensijas izmaksu bijušajam prezidentam, ja viņš, piemēram, atgriežas aktīvajā politikā, kļūst par tiesnesi vai tiesībsargu.
Lepnāk nekā Vācijā
Nekustinot šo kutelīgo jautājumu, Valsts prezidents tomēr iecerējis bijušo prezidentu sociālo garantiju spilvenu padarīt krietni plānāku. Proti, saskaņā ar Saeimas Juridiskajai komisijai piedāvāto likumprojektu paredzēts, ka, Valsts prezidenta pilnvarām beidzoties, līdz šim garantētais dzīvoklis vairs netiks piešķirts. Šāda prakse ierasta esot, piemēram, Polijā, Čehijā un Vācijā.
Lai kompensētu neesošo dzīvokli, rosināts būtiski palielināt bijušo prezidentu pensijas. Ja pašlaik likums noteic, ka bijušajiem prezidentiem pensijā izmaksā 50% no algas jeb apmēram 1125 latus uz rokas, tad likumprojekts paredz pensiju paaugstināt līdz 1912 latiem uz rokas jeb 85% no prezidenta algas. Valsts prezidenta birojs uzskatot, ka ar šādu summu pilnībā pietiktu, lai bijušais prezidents varētu atļauties īrēt dzīvokli, ja pašam tādu dzīves laikā nav izdevies iegādāties.
Gadījumā, ja dzīvokļa jautājums Saeimas labirintus izceļos negrozīts, tad tomēr netiks attiecināts uz dzīvokļus līdz šim saņēmušajiem eksprezidentiem, šā iemesla dēļ šie eksprezidenti nesaņems pensijas paaugstinājumu. Savukārt no lepniem braucamajiem bijušajiem gan būs jāatvadās un jāsamierinās ar pieticīgākiem spēkratiem.
Pašlaik G. Ulmanis un Vaira VīķeFreiberga pārvietojas ar desmitiem tūkstošu latu vērtiem Mercedes Benz limuzīniem, bet V. Zatlers ar lepnu Audi.
Saskaņā ar A. Bērziņa virzīto likumprojektu, kad pienāks laiks šo eksprezidentu braucamos mainīt, jaunie auto nedrīkstēs būt dārgāki par 25 tūkstošiem latu plus PVN (Ls 30 250). Ja eksprezidenta automašīnu nomās, tad ikmēneša maksa nedrīkstēs pārsniegt 919 latu atzīmi, turklāt par šo naudu automašīnu vajadzēs arī uzturēt – mainīt riepas, maksāt ceļu nodokli un iziet tehnisko apskati. Šī summa, salīdzinot ar daudz turīgāko Vāciju, ir krietni lielāka.
Ekonomija 40 tūkstoši
Tomēr uz valsts rēķina pavizināties limuzīna klases auto eksprezidentiem pavisam liegta netikšot. Gadījumos, kad etiķetes dēļ būs nepieciešams lepnāks auto, piemēram, kādas augstas ārvalstu amatpersonas pieņemšanā, valsts bijušo prezidentu nodrošinās ar atbilstošu automašīnu. Bijušajiem prezidentiem nepieciešamības gadījumos tiks nodrošinātas arī reprezentācijas telpas Valsts prezidenta rezidencē.
Pilnīgi precīzi aprēķināt šā likumprojekta ietekmi uz valsts izdevumiem bijušo prezidentu uzturēšanai neesot iespējams. Bet konstatēts, ka valsts ik gadu ieekonomētu apmēram 40 tūkstošus latu.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
