Finanšu ministrija (FM) optimistiski informē, ka, pat neskatoties uz pievienotā vērtības nodokļa (PVN) standartlikmes samazinājumu, šā gada desmit mēnešos šajā nodoklī iekasēts par 119 miljoniem latu vairāk nekā pērn tādā pašā laika posmā.
Vienlaikus tieši arguments par PVN ieņēmumu iespējamo kritumu ir galvenais, kāpēc Latvijā pārtikas preču pārdošanai piemēro vienu no augstākajām PVN nodokļa likmēm Eiropas Savienībā un valdošā koalīcija nevēlas atvieglot nodokļu slogu iedzīvotājiem, samazinot PVN apkurei.
Lauksaimnieki un pārtikas ražotāju organizācijas valdību jau ir vairākkārt aicinājušas samazināt PVN likmi pārtikas produktiem, taču līdz šim Saeimā šie priekšlikumi ir noraidīti. Pārtikai Latvijā piemēro PVN pamatlikmi – 21%. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rīcībā esošo informācij, tikai dažās ES valstīs visai pārtikai piemēro PVN standartlikmi. Tādas valstis ir Bulgārija (PVN 20%), Dānija (PVN 25%), Igaunija (20%), Lietuva (21%), Rumānija (21%) un arī Latvija.
Savukārt Čehijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Nīderlandē, Austrijā, Slovēnijā un Somijā pārtiku apliek ar samazināto PVN likmi, kas šajās valstīs svārstās no 4 līdz 14%. Pārējās ES valstīs PVN likme pārtikai tiek diferencēta, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm tiek piemērota samazināta vai pat supersamazināta likme (tas ir, mazāka nekā 5%), savukārt daļai preču – standartlikme. Portālā manabalss.lv kopš augusta iedzīvotāji var parakstīties aicinājumam samazināt PVN likmi pārtikai. Līdz vakardienas pēcpusdienai to bija izdarījuši 6700 cilvēku. Lai iniciatīva tiktu izskatīta Saeimā, nepieciešami 10 000 parakstu.
Taču Latvijas amatpersonas ir striktas – PVN pārtikai Latvijā nav plānots ne samazināt, ne diferencēt. Pēc FM aplēsēm, piemērojot pārtikai 12% PVN likmi, valsts budžets nākamgad zaudētu 120,6 miljonus latu (2014. gadā – 143,1 miljonu latu).
Tajā pašā laikā saskaņā ar FM rīcībā esošo informāciju ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa pildās labi. Šā gada desmit mēnešos šajā nodoklī iekasēti jau 86,6% no plānotā jeb 926,7 miljoni latu. Tas ir par 119,1 miljonu latu jeb 14,8 procentiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
1. jūlijā par vienu procentpunktu samazināta PVN standartlikme, un toreiz tika lēsts, ka tas radīs 16,5 miljonu latu robu šā gada budžetā. Taču, ņemot vērā PVN nodokļa ieņēmuma tempus, iespējams, roba vietā budžetā būs ieņēmumi ar uzviju.
«Sākot ar augustu, vērojama PVN iemaksu pieauguma tempa samazināšanās, kas pie standartlikmes samazināšanas scenārija arī tika prognozēta un tika novērtēta ar negatīvu fiskālo ietekmi –16,5 miljoni latu. Ja vidēji desmit mēnešos PVN iemaksas pieaugušas par 12%, tad augustā–oktobrī pieaugums sasniedz vidēji 6,7%. PVN ieņēmumi atkarīgi ne tikai no likmes lieluma, bet arī vairākiem citiem savstarpēji saistītiem rādītājiem. Viens no raksturīgākajiem faktoriem ir mazumtirdzniecības apjoms, kas šā gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 9,3 procentiem, tādējādi veicinot PVN iemaksu pieaugumu salīdzinājumā ar pērno gadu,» Neatkarīgajai uzsvēra Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Arī par PVN samazināšanu apkurei valdošā koalīcija negrib ne dzirdēt. Saeimas vairākums neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas izstrādātos grozījumus likumā Par pievienotās vērtības nodokli, kas siltumenerģijas piegādei iedzīvotājiem paredzēja samazināt PVN likmi no 12 uz 5% procentiem. Pēc FM aprēķiniem, samazinot PVN likmi siltumenerģijai uz 5%, nākamgad valsts budžeta ieņēmumi samazinātos par 9,1 miljonu latu, savukārt 2014. gadā – par 9,9 miljoniem latu.
ZZS gan atgādināja, ka atbilstoši Eiropas Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvai 2006/112/EC ir pieļaujams ieviest otru samazināto PVN likmi, un šādu iespēju savos normatīvajos regulējumos ir noteikušas tādas Eiropas Savienības dalībvalstis kā Lietuva, Igaunija, Beļģija, Francija, Polija, Zviedrija, Somija, Lielbritānija un citas. PVN likmi siltumenerģijas piegādei 5% apmērā jau šobrīd ir noteikusi, piemēram, arī Ungārija. Turklāt, iespējams, šoziem komunālo maksājumu apjoms sasniegs rekordaugstu līmeni, un tieši mazāk turīgās ģimenes būs tās, kuras cietīs visvairāk. Jo īpaši tādēļ, ka mazturīgākā sabiedrības daļa ir tā, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājās un ir centralizētās apkures pakalpojumu saņēmēji.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
