Apkures rēķinus ar bažām gaida gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Igaunijas mājsaimniecības – bargas ziemas gadījumā šī apkures sezona varētu būt dārgākā Baltijas valstu vēsturē.
Starp trim Baltijas valstīm šoruden lielākais apkures tarifa kāpums, salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, ir bijis Rīgā – par 21%, Tallinā siltuma tarifs kāpis par 20%, Viļņā – par 8,8 procentiem, liecina SEB Baltijas mājsaimniecību apskats. Tomēr joprojām visaugstāko cenu par siltumu dzīvokļos maksā Viļņas iedzīvotāji – apmēram 6,2 santīmus par kilovatstundu. Tallinā šoruden apkures cenas ir uzkāpušas līdz 5,8 santīmiem par kilovatstundu, savukārt Rīgas siltuma apkures tarifs oktobrī ir aptuveni 5,1 santīms par kilovatstundu. Pēc a/s Rīgas siltums aplēsēm, Rīgā pašlaik ir par 26% zemāka siltuma cena nekā Viļņā un par 6% zemāka, salīdzinot ar siltumenerģijas cenu Tallinā.
Par 20% dārgāks siltums
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis pieļauj, ka gadījumā, ja būs auksts decembris, tad Rīgā apkures rēķini varētu būt pat par 40–50% augstāki nekā pērn tādā pašā laikā.
Tieši komunālo pakalpojumu rēķini līdz ar augstākiem siltumenerģijas tarifiem pēc ekspertu vērtējuma varētu šoziem mājsaimniecībām sagādāt lielākās problēmas.
«2013. gada pirmajos mēnešos nedaudz mazināsies 2011. gada sākumā vērojamo augsto naftas cenu ietekme uz deviņu mēnešu vidējo mazuta cenu, kam piesaistīti dabasgāzes tarifi un kas automātiski ietekmē arī siltumenerģijas cenas, tomēr tas neatstās būtisku ietekmi uz siltumenerģijas cenu. Līdz ar to šajā apkures sezonā gaidāmas līdz šim augstākās siltumenerģijas cenas un arī lielākie izdevumi par mājokļiem,» prognozēja E. Rudzītis.
Rīgā siltumenerģijas tarifi šā gada pēdējā ceturksnī varētu būt par 20,4% augstāki nekā pagājušā gada oktobra – decembra laika periodā, savukārt 2013. gada janvārī – martā siltumenerģijas tarifu kāpums attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu varētu būt apmēram 6–7procenti.
«Protams, siltumenerģijas patēriņu un komunālo pakalpojumu rēķinus ietekmē ziemas intensitāte un vidējā gaisa temperatūra, līdz ar to šāds tarifu procentuālais pieaugums automātiski vēl nenozīmē līdzīgu rēķinu procentuālo kāpumu. Ņemot vērā siltumtarifu izmaiņas un pagājušā gada gaisa temperatūras rādītājus, procentuāli lielākais pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu varētu būt decembrī. Pārējos mēnešos rēķinu par siltumu procentuālais kāpums gada izteiksmē varētu būt mazāks, turklāt nākamā gada februārī siltas ziemas gadījumā iespējami pat nedaudz mazāki izdevumi par siltumu salīdzinājumā ar 2012. gada februāri, kad vidējā āra gaisa temperatūra bija būtiski zemāka par normu,» skaidroja eksperts.
Cietīs trūcīgie
E. Rudzītis norādīja, ka, ņemot vērā patēriņa izdevumu struktūru, apkures rēķinu pieaugumu visvairāk izjutīs trūcīgās mājsaimniecības, kā arī pensionā ri. Turklāt mājokļu izdevumi ir tā pozīcija, kuru mājsaimniecībām neizdodas būtiski ietekmēt un uz kuru rēķina nav iespējams ietaupīt. Ja aplūko mājsaimniecību budžeta apsekojumu datus un patēriņa izdevumus pēdējo gadu laikā, tad redzams, ka mājsaimniecības 2009.–2010. gadā samazināja savu izdevumu apjomu pārtikai un ilglietošanas precēm, savukārt izdevumi mājoklim palielinājās procentuāli tikpat lielā mērā kā tarifu kāpums.
Piemēram, izdevumi pārtikai 2012. gadā vienam iedzīvotājam ir apmēram par 4,5% mazāki nekā 2008. gadā, pat neraugoties uz pārtikas cenu pieaugumu par vidēji 9% šajā laika posmā. Savukārt izdevumi mājoklim vienam Latvijas iedzīvotājam šogad vidēji gadā būs pieauguši līdz apmēram 400 latiem, kas ir par 21% vairāk, salīdzinot ar 2008. gadu. Līdzīgs procentuālais pieaugums bijis arī ar mājokli saistīto pakalpojumu cenām.
Rīgas siltums aicina taupīt
Rīgas siltuma Informācijas daļas vadītāja Jana Roze Neatkarīgajai skaidroja, ka siltumenerģijas tarifā lielāko daļu – 82 procentus – veido izmaksas, kas ir atkarīgas no dabasgāzes cenas. «Saskaņā ar a/s Latvijas gāze prognozēm, kurās norādīts, ka novembrī un decembrī dabasgāzes tirdzniecības cena būs tāda pati kā oktobrī, varam prognozēt, ka siltumenerģijas cena novembrī un decembrī būs 45,42 Ls/MWh (bez PVN). Gadu iepriekš siltumenerģijas cena oktobrī bija 37,41 Ls/MWh (bez PVN). Siltumenerģijas cenas pieaugums ir vidēji 20%, salīdzinot ar pagājušā gada oktobra siltumenerģijas cenu, līdz ar to, norēķinoties par patērēto siltumenerģiju, atbilstoši būs jāmaksā vairāk nekā pirms gada,» atzina J. Roze, piebilstot, ka siltuma patēriņu un rēķinus ietekmē gaisa temperatūra, ēkas norobežojošās konstrukcijas un ēkas siltummezglā noteiktā (ieregulētā) apkures sistēmas un karstā ūdens temperatūra, kā arī siltumenerģijas cena. Pēc Rīgas siltuma aplēsēm, apkures temperatūras samazināšana individuālajos siltummezglos par 1 grādu ļauj ietaupīt apmēram 5% no apkures izmaksām.
Lai maksimāli saglabātu siltumu mājoklī, taupītu siltumenerģiju un tādējādi samazinātu apkures rēķinus, Rīgas siltums aicina iedzīvotājus noblīvēt bēniņu lūkas, iestiklot bēniņu un pagrabu logus, nodrošināt kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem, nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus pret jauniem. Ja nav iespējas to paveikt, Rīgas siltums iesaka noblīvēt logu spraugas, ievietojot siltinošu blīvējumu. Siltuma taupīšanas nolūkos radiatorus vajadzētu atbrīvot no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kas traucē radiatoru optimālu siltumatdevi, novietot aiz radiatoriem siltumu atstarojošu materiālu, telpas vēdināt īsu brīdi un intensīvi, kā arī nevajadzētu bez vajadzības turēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
