Vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nespēj atšķirt viltotu labi zināma zīmola alkohola pudeli no oriģināla, noskaidrots pētījumā par alkohola patēriņa paradumiem, kura rezultāti otrdien, 22. oktobrī, tika prezentēti sociālās kampaņas “Aizkulises” atklāšanā.
“Nezināmas izcelsmes alkohols vai tā surogātprodukti joprojām ir brīvi pieejami Latvijā un veido ap 32% no visas alkoholisko dzērienu aprites. Diemžēl jautājums par nelegālā alkohola izraisītām sekām parasti aktualizējās tad, kad traģēdija jau ir notikusi – 2006. gadā pēc masveida saindēšānās Preiļos, 2012. gadā – Čehijā un Polijā, kā arī tepat Durbē. Mūsu mērķis ir likt sabiedrībai aizdomāties par šo jautājumu, rosināt diskusiju, negaidot nākamo bēdīgo pieredzi, un ar kampaņas palīdzību informēt un izglītot par sekām, ko var radīt bezakcīzes alkohola lietošana,” uzsver Valters Kaže, Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas valdes loceklis un “Latvijas balzams” Zīmolu direktors.
Pētījuma dati liecina, ka puse jeb 50% Latvijas iedzīvotāju ir iegādājušies viltotu vai bezakcīzes pazīstamu zīmolu alkoholu. Trešdaļai jeb 34% no viņiem šāds alkohola pirkums tiek plānots, proti, ir apzināts.
“Bieži vien, iegādājoties nelegālo alkoholu, tā lietotāji neaizdomājas par ilgtermiņa sekām savai rīcībai. Ir pierādīts, ka konsekventa nekvalitatīvā alkohola patēriņš ar laiku rada gan fiziska, gan neiroloģiska rakstura veselības problēmas,” uzsver narkoloģe Ieva Maksima.
Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kas iegādājas nelegālo alkoholu, ir pakļauts administratīvam sodam. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu likuma 170.1 pantu par šādu rīcību pārkāpējam tiek uzlikts naudas sods līdz simt latiem vai piemērots administratīvais arests uz laiku līdz desmit diennaktīm, konfiscējot iegādāto produkciju. Savukārt par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, glabāšanu un pārvietošanu naudas sods var sasniegt piecsimts latus vai arestu līdz piespadsmit diennaktīm (170.2 pants).
Kampaņas “Aizkulises” ietvaros tās organizētāji plāno kliedēs mītus, kurus bezakcīzes preces pārdevēji stāsta saviem pircējiem, lai pārliecinātu to iegādāties: piemēram, ka dzēriens ir iznests no rūpnīcas, jo ar to norēķinās algas vietā, vai arī armēņu konjaks ir īsts, noliets no cisternas stacijā.
No šīs nedēļas Rīgas, Liepājas un Daugavpils ielās parādīsies atklāti uzrunājoši vides plakāti, aicinot aizdomāties par nepārbaudītu un dzīvībai bīstamu saturu nezināmas izcelsmes alkohola maisījumos, kas nereti tiek pārdoti kā „rūpnīcas izstrādājumi”. Tos redzēsim arī uz sabiedriskā transporta Rīgā.
17 mīti, ko nelegālā alkohola pārdevēji stāsta saviem pircējiem?
1. mīts
“To ražo tajā pašā rūpnīcā, kur veikalā nopērkamo, tikai pa naktīm, tāpēc nemarķē.”
Patiesība: lai kāds būtu diennakts laiks, kurā notiek ražošana, uzskaites un drošības noteikumi rūpnīcā nemainās.
2. mīts
“Šis dzēriens ir izsūknēts ārā no “Latvijas Balzama” teritorijas pa zemē ieraktu slepenu šļauku.”
Patiesība: šādas “šļaukas” nav, jo rūpnīcas teritorijā nav neviena neuzskaitīta pieslēguma dzērienu cisternām un vadiem. Pat ja šāda caurule eksistētu, jebkurš, pat vismazākais zudums nekavējoties tiktu pamanīts.
3. mīts
“Tas ir dzēriens, ko rūpnīcas darbiniekiem izsniedz algas vietā.”
Patiesība: ne “Latvijas Balzams”, ne citi Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāji neizsniedz darbiniekiem produkciju algas vietā. Alga tiek maksāta naudā.
4. mīts
“Tas ir armēņu konjaks, kas stacijā notecināts no cisternas.”
Patiesība: Latvijas teritorijā pēdējos 10 gados nav oficiāli reģistrēts neviens gadījums, kad konjaks būtu būtiskā apjomā nozagts no dzelzceļa cisternas vai vagona. Turklāt nefasētus dzērienus pārvadā pārāk reti, lai no tiem varētu izveidoties nelegālā alkohola tirgus.
5. mīts
““Latvijas Balzama” vadība personīgās peļņas nolūkos pati organizē alkohola nelegālo izvešanu no rūpnīcas.”
Patiesība: ja tā būtu, tā būtu nacionāla mēroga sensācija. Tas ir neiespējami, jo cilvēki, kas ir rūpnīcas vadībā, regulāri mainās, turklāt rūpnīcā katru gadu tiek veiktas neatkarīgas pārbaudes.
6. mīts
“Darbinieki nes ārā garām apsardzei.”
Patiesība: maksimālais apjoms, ko no rūpnīcas bez atļaujas varētu iznest kāds negodprātīgs darbinieks, piemēram, starp kājām piesietā maisiņā, ir ap litru. Šādā veidā iznests dzēriens nespētu radīt apjomu, kas atbilstu nelegālā alkohola milzīgajam apgrozījumam. Jā, “Latvijas Balzamā” ir bijuši iznešanas mēģinājumi, taču darbinieka gaitas rūpnīcā ar to arī ir beigušās. Turklāt jebkurš zudums tiktu fiksēts.
7. mīts
“Šo balzamu mājās kvalitatīvi ir saražojis tehnologs, kurš atlaists no “Latvijas Balzama”.”
Patiesība: “Latvijas Balzamā” jau daudzus gadus strādā trīs tehnologi, kuri zina, kā pagatavot Melno balzamu. Neviens tehnologs nav ticis atlaists.
8. mīts
“Ekonomikas policija neiznīcina konfiscēto alkoholu, tāpēc tas atkal nonāk tautās.
Patiesība: visi konfiscētie alkoholiskie dzērieni saskaņā ar likumu tiek iznīcināti. Pat ja tas tā nebūtu, jūs nevarat būs pārliecināti, ka šāds alkohols nav īpaši bīstams veselībai.
9. mīts
“Tas ir ievests no ārzemēm, kur šis alkohols ir lētāks.”
Patiesība: vienīgais iemesls, kāpēc ievestais alkohols būtu lētāks, ir nenomaksātas nodevas un/vai nelegāla izcelsme. Tas nozīmē, ka šiem dzērieniem nav veikta arī sastāva kontrole un to lietošana var būt īpaši bīstama.
10. mīts
“Šis nāk no tās pašas mucas, kur stāv legālais alkohols, tikai par šo nav maksāti nodokļi.”
Patiesība: alkoholiskajiem dzērieniem mucā vispirms ir jānonāk. Šis daudzums tiek uzskaitīts. Ja no mucas tiek izliets mazāk oficiāli fiksēta alkohola, nekā tajā nokļūst, to pamana jau pirmajā pārbaudē.
11. mīts
“Krāvēji, kraujot produkciju, vienmēr atliek kādu kasti sev!”
Patiesība: tā būtu šo krāvēju pēdējā darba diena.
12. mīts
“Neskatieties uz savādo pudeli/trauku, galvenais, ka tur iekšā ir oriģinālā produkcija.”
Patiesība: skatīties uz pudeli ir pats svarīgākais. Tikai tīra, nenobružāta pudele ar nebojātu oriģinālo etiķeti, ar akcīzes marku, ar neatvērtu un nesabojātu korķi vai kapsulu sniedz garantiju, ka arī dzēriena sastāvs būs oriģinālais un bez bīstamiem piejaukumiem.
13. mīts
“Valsts apzog tevi, tāpēc nav nekāds grēks pirkt dzērienu, par ko nav samaksāti nodokļi.”
Patiesība: par ētiku var diskutēt gari un plaši, bet jāņem vērā vēl kas. Ja nav samaksāti nodokļi, tad dzērienam nav arī veiktas pārbaudes un izsniegts sertifikāts. Viltota dzēriena sastāvā var būt gan
metilspirts, gan citi piejaukumi, kas var izraisīt aklumu, citas veselības problēmas un pat nāvi. Laboratorijas analīzes uzrāda, ka atļautie rādītāji nereti tiek pārsniegti pat 600 reižu!
14. mīts
“Šo vari ņemt droši, daudzi citi pērk un slavē.”
Patiesība: uz vārdiem nevar paļauties. Uz vārdiem paļāvās arī tie desmiti cilvēku, kas 2012. gadā zaudēja dzīvību Čehijā un Polijā un 2006. gadā – Latvijā. Kopumā katru gadu nelegālais alkohols mūsu valstī prasa aptuveni 30 dzīvību. Metilspirta nāvējošā deva ir tikai 10 ml.
15. mīts
“Šoferis cisternā iekar spaini un tajā palikušo dzērienu pēc cisternas iztukšošanas piegādā man.”
Patiesība: dzērienu ražotāji nefasētus alkoholiskos dzērienus nepārvadā.
16. mīts
““Latvijas Balzamā” bija viens elektriķis Koļa, kurš nesa ārā šmigu jau desmitiem gadu. Nesen viņu nosita elektrība. Tagad viņa dēls nes.”
Patiesība: nekāda elektriķa Koļas „Latvijas Balzamā” nav un nav bijis. Arī elektrība nevienu nav nositusi. Pat ja tāds Koļa eksistētu, viņam drošības pasākumu un stingrās uzskaites dēļ kaut ko zagt vērā ņemamos apjomos būtu neiespējami.
17. mīts
“Šis ir ķiršu balzams, kas tiek ražots eksportam.”
Patiesība: „Latvijas Balzams” neražo ķiršu balzamu – tikai Melno un ar upeņu garšu. Ķiršu balzams ir nelegālā alkohola ražotāju “brīnums”.
