Par spīti sabiedriskās televīzijas iebildumiem, Saeima tomēr pieņēmusi grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas televīzijas komerckanāliem TV3 un LNT, sākot ar nākamā gada aprīli, no kabeļtelevīziju operatoriem ļaus iekasēt samaksu par to apraidi. Visticamāk, šī norma kabeļtelevīziju īpašniekiem dos leģitīmu iemeslu paaugstināt savu pakalpojumu cenu.
Ņemot vērā, ka tautas priekšstāvju apstiprinātais likums atceļ arī kabeļtelevīziju operatoru obligāto pienākumu retranslēt nacionālās apraides komerckanālus, sabiedriskās televīzijas vadītājs Edgars Kots publiski paudis viedokli, ka nule pieņemtais likums ticis virzīts tikai tādēļ, lai risinātu abu komerctelevīziju, kas nu jau pieder vienai komercsabiedrībai – skandināvu MTG grupai,finanšu problēmas uz Latvijas iedzīvotāju rēķina.
Otrā ierakumu pusē esošais MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, protams, ir pārliecināts, ka jaunie likuma grozījumu tieši aizstāvēs nacionālās informatīvās telpas intereses. Piemēram, grozījumi nacionālajiem komerckanāliem dāvās labākas pozīcijas konkurences cīņā ar ārvalstu komerckanāliem, kas līdz šim saņēmuši maksu no kabeļtelevīziju operatoriem par to produkta retranslāciju, bet nemaksā salīdzinoši lielās summas par apraidi. Līdz ar to ārvalstu komerctelevīziju ienākumus nodrošināja gan ieņēmumi no reklāmas tirgus, gan kabeļoperatoru samaksa par retranslāciju.
«Likuma grozījumi nacionālajiem televīzijas komerckanāliem ļaus ieguldīt līdzekļus oriģinālu raidījumu veidošanai latviešu valodā, pakāpeniski aizstājot Krievijas vai Latīņamerikas seriālu retranslēšanu, tādējādi nostiprinot nacionālo mediju telpu un uzlabojot tās kvalitāti,» saka K. Ozoliņš.
Ceturtdien vadošie kabeļtelevīzijas operatori Neatkarīgajai nespēja sniegt atbildi, kā jaunais regulējums ietekmēs to klientu rēķinus. Savukārt Saeimas atbildīgās komisijas vadītāja Ināra Mūrniece, dublējot K. Ozoliņa viedokli, nešaubās, ka grozījumi likumā nacionālajām interesēm nāks tikai par labu.
«Mūsu valsts interesēs ir nostiprināt Latvijas mediju telpu, kurā diemžēl ir neproporcionāli spēcīga Krievijas retranslēto mediju ietekme, un to var panākt, spēcinot vietējo mediju saturu. Šie likuma grozījumi Latvijas nacionālos komerckanālus, kas par atrašanos televīzijas bezmaksas apraidē Lattelecom maksā augstu apraides maksu – apmēram 650 000 latu gadā, nostādīs līdzvērtīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstu retranslētajiem televīzijas kanāliem. Ārvalstu retranslētie televīzijas kanāli var vienoties ar kabeļtelevīzijas operatoriem, lai saņemtu samaksu par saturu, bet nacionālajiem komerckanāliem likumdevējs to bija liedzis, tādējādi apgrūtinot to konkurenci. Šī kļūda tiek labota,» uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I. Mūrniece.
Obligātās retranslācijas pienākums attiecībā uz kabeļtelevīzijām tiek atcelts līdz 2014. gada sākumam. Plānots, ka 2014. gada sākumā spēkā stātos regulējums, kas noteiktu, kādam jābūt televīzijas programmu pamatpiedāvājumam atbilstoši valsts nacionālajām interesēm.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
