Skaļi runā par demogrāfiju, bet krīzes diktētās normas pabalstiem arvien ir spēkā

Pašlaik notiekošās cīņas – kurš ir lielāks demogrāfijas aizstāvis Latvijā – aizsegā netiek skaļi runāts par to, ka joprojām ir spēkā virkne normu, kuras pieņemtas krīzes karstumā un tieši attiecas uz ģimenēm ar bērniem.


Vairākos valdības ziņojumos tā arī tiek atzīts, ka naudas šo ierobežojumu atcelšanai nav, lai gan tajā pašā laikā visa sabiedrība tiek barota ar informāciju, ka krīze ir pārvarēta.


Sociālajā un veselības aprūpes jomā valdība diemžēl ir gatava atkāpties ne tikai no skaļi postulētās demogrāfijas prioritātes (ja neskaita tos 11,7 miljonus latu, kuri saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem paredzēti tās nākamā gada budžetā tieši demogrāfijai), bet arī apņemšanās jau 2014. gadā palielināt veselības budžeta finansējumu līdz 4,5% no IKP.


Salīdzinot valdības (kurā ir arī pārstāvēta Nacionālā apvienība (NA)) un apvienības atsevišķi veidoto piedāvājumu demogrāfijas problēmu risināšanai, nākas secināt, ka izvēle ir kritusi par labu, pirmkārt, finansiāli mazāk ietilpīgām iniciatīvām, otrkārt, ir sekots principam «izdarīsim vismaz kaut ko» vai parādīsim, ka darām. Pārlūkojot šāgada diskusijas par vienu no iniciatīvām – nodokļu atvieglojumiem vecākiem –, diskusijas bijušas ļoti smagas visas vasaras garumā tā vietā, lai jau no valdības puses nāktu iniciatīva – skaidra un nepārprotama, ka neapliekamais minimums ir jāpalielina (tas sasauktos arī ar LM parlamentārā sekretāra Arvila Ašeradena vakar pausto viedokli, ka visu neatrisinās pabalsti). Pagaidām ir vienošanās, ka tikai no 2013. gada 1. jūlija no 70 uz 80 latiem paaugstinās atvieglojumu par apgādībā esošām personām.


Vairāki ierobežojumi pabalstiem ir spēkā jau no 2009. gada. Pensionāri pilnas pensijas atguva ar Satversmes tiesas lēmumu, arī iespēju saņemt pensiju un strādāt. Topošajiem, jaunajiem un vispār vecākiem ierobežojumi turpinās. Ģimenes pabalstu maksā astoņus latus, lai gan sākotnēji bija paredzēts to reformēt, bet tad – palielināt tā, lai atbalstu visvairāk izjustu ģimenes ar vairākiem bērniem. Vasarā valdība nolēma šo pabalstu, iespējams, palielināt tikai 2015. gadā. Arguments – pabalsta palielināšana vai vismaz diferencēšana atbilstoši bērnu skaitam ģimenēs nav iespējama pašreiz budžeta apstākļu dēļ.


Piedzimstot bērnam, valsts kādreiz maksāja piemaksu pie ģimenes pabalsta, kas arī bija lielāka, ja dzima otrais vai trešais mazulis. Pozitīvi, ka LM samazina griestus vecāku pabalstiem, taču tie saglabāsies vēl 8% vecāku un kopumā skar virs vidējās algas saņēmējus Latvijā, bet nepiedāvā risinājumu minimālā vecāku pabalsta palielināšanai, kas ir tikai 50 latu. Savukārt NA piedāvā risināt tieši šo jautājumu, ko par ultimātu nevar uzskatīt.


***


Nacionālās apvienības priekšlikumi


Minimālās māmiņalgas jeb vecāku pabalsta palielināšana līdz 70% no minimālās algas


Vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu maksāt līdz bērna pusotra gada vecumam


Mērķa maksājums katram pirmsskolas vecuma bērnam par bērnudārzu vai auklīti (27–30 latu mēnesī)


Nodokļu atvieglojumi par apgādājamo bērnu – jāpalielina neapliekamais minimums par katru apgādājamo bērnu par 20 latiem


Jauno ģimeņu atbalsta programma mājokļa nodrošināšanai


Nekustamā īpašuma nodokļa atlaide daudzbērnu ģimenēm 50% apmērā


Kopējie izdevumi 2013. gada budžetā – 31,6 miljoni latu


*


Valdības plānotie pasākumi


Atbalsts bērna pieskatīšanai ģimenēm, kuru bērniem nav pienākusi rinda uz pašvaldības bērnudārzu (50 lati mēnesī no 2013. gada 1. septembra)


Sociālās apdrošināšanas iemaksu no valsts budžeta palielināšana par personu, kas kopj bērnu līdz 1,5 gadu vecumam (no 50 uz 100 latiem)


Vecāku pabalsta apmēra ierobežojuma samazinājums


Maternitātes un paternitātes pabalstu apmēra ierobežojuma samazinājums


Kopējie izdevumi 2013. gadā 11,7 miljoni latu


Mātes un bērna veselības programma – 2013. gada izdevumi 2,8 miljoni


*


AKTUĀLIE jautājumi, kurus nerisina neviena puse:


Ģimenes valsts pabalsts (8 lati par bērnu) – samazināts krīzes laikā, reforma nav veikta, palielinājumu nesola


Bērna pirmajā dzīves gadā nevar saņemt vecāku pabalstu un ģimenes valsts pabalstu


Piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta (bija būtiskas par otro un nākamajiem bērniem) – atceltas


Maternitātes, paternitātes pabalstu izmaksā ne 100% apmērā, kā bija pirms krīzes, bet 80% apmērā no algas


Ja vēlas saņemt pabalstu, bērna kopšanas laikā strādāt nav atļauts, pat ne pusslodzi


Brīvpusdienas bērniem skolā (pašlaik ir tikai 1. klasēm)


Avots: LM, VM, NA, Neatkarīgā


Avots: nra.lv /Inga Paparde


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress