Šā gada grandiozā raža Latvijas laukos nākusi komplektā ar sen aizmirstām problēmām – kaltes nespēj apstrādāt graudus tik lielā intensitātē, kā tos spēj novākt kombaini druvās. Pie vainas ir slapjais laiks, kas nenovēršami iesūcas graudos.
Pagājušajā nedēļā Latvijas lielākā graudaudzētāju kooperatīva Latraps mājaslapā cits pēc cita rindojās zemniekiem nepatīkami paziņojumi: «A/s Dobeles dzirnavnieks graudus un rapsi NEPIEŅEMS!», «SIA Bauskas klēts graudu pieņemšanas punkts UZ LAIKU SLĒGTS!», «Z/s Āboliņi (Vārmē) UZ LAIKU SLĒGTA!», «SIA PS Līdums no sestdienas graudus un rapsi NEPIEŅEMS!» utt.
Pieņemšanas punkti atsāk darbu
Kaltes bija aizrijušās ar slapjajiem graudiem, un pie tām, kas labību vēl ņēma pretī, veidojās garumgaras kravu rindas. Piemēram, Rēzeknē tā sasniedza pat piecu kilometru garumu.
Brīvdienās sastrēgumi beidzot sāka uzsūkties. Latraps izpilddirektors Edgars Ruža stāsta, ka Elejas graudu pieņemšanas punkts pašlaik jau strādājot ar 80% jaudu. Slikto laika prognožu dēļ zemnieki šogad steigušies sākt kulšanas darbus pēc iespējas agrāk, un pareizi darījuši. Taču graudos mitrums ir pie 20%, kaut gan normāli jābūt zem 14%. Tādējādi graudu žāvēšanai nepieciešams ievērojami ilgāks laiks. Parastos apstākļos Elejā tiek apstrādātas 150 tonnas stundā, taču pagājušajā nedēļā temps nokritās zem 60 tonnām, savukārt kaltēšanas izmaksas dramatiski pieauga.
Arī kvalitāte sākotnēji bijusi salīdzinoši zema – puse lopbarības graudu, otra – zemākā pārtikas kvalitāte.
«Tagad šim korķim esam tikuši pāri un strādājam teju normālā režīmā,» stāsta E. Ruža. Arī zemnieku vesto graudu kvalitāte sākusi uzlaboties. Vidēji tiek pieņemts ap 3000 tonnām diennaktī: «Tagad nāk maizes kvieši. Raža ir laba, cenas ir labas – dod, Dievs, to visu vēl novākt!» Sarežģītāk tas būs vietās, kur labība sagūlusi veldrē, un dabas paradokss ir tāds, ka parasti tā sakrīt čaklāko saimnieku druvās. Tur, kur vārpas labāk barotas un smagākas.
Nokulta puse
Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības vadītājs zemnieks Ivars Ādamsons lēš, ka pašlaik Latvijā nokulta aptuveni puse no apsētajām platībām: «Kā mums uz kādu nedēļu tagad noderētu Viduseiropas laika apstākļi ar 30 līdz 40 grādu temperatūru!» Vidzemē aizvakar atkal lija, arī rīt tiek solīts lietus, graudi atkal tiks mērcēti. Pārtraukumi pieņemšanas punktu darbībā rada problēmas ar ražas uzglabāšanu. Protams, labi, ja zemniekam ir vismaz šķūnis ar ventilējošām caurulēm. Ja nav, tad pastāv risks, ka graudi sāks pelēt, un nekas cits neatliek, kā braukt uz tālākiem pieņemšanas punktiem. Tomēr runāt par kalšu un graudu glabātavu trūkumu īsti nav pamata – tāda raža gadās reizi desmitgadē, un tā nokompensēs papildu tēriņus un zudumus. Turklāt cena ir lieliska. Augstākā labuma pārtikas kvieši tiek iepirkti par aptuveni 177 latiem tonnā. Līdz ar ražas novākšanu pasaules biržās gan vērojama cenu lejupslīde – šobrīd cena ir 265 eiro tonnā. Lopbarības kviešus savukārt iepērk par 140 latiem tonnā. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) apzinājusi situāciju savu zemnieku laukos un secina, ka lopbarības kvalitātes graudu šogad būs daudz. Arī ieguldāmais darbs lielāks, jo salmu masa ir liela. Kulšana notiek lēnāk, un degvielas patēriņš lielāks. Taču doma par gaidāmo peļņu visus iepriecina.
Draudzīgi – druvās, draudzīgi – rindās
Kopumā sastrēgumi kalšu darbībā nekādus pārmērīgos kreņķus nav izraisījuši. LOSP pārstāve Krista Garkalne stāsta, ka zemnieki izprot īslaicīgās problēmas: «Tiklīdz uzspīd saule, tā visi kombaini ir laukā, un tad arī aptuveni vienā laikā visiem ir jātiek vaļā no graudiem.» Lielajām saimniecībām, kurās ir pašām savas kaltes, protams, ir vieglāk organizēt ražas novākšanu. Taču faktiski visi noskaņoti optimistiski, pat neraugoties uz nepastāvīgajiem laika apstākļiem. Sliktais ražas gads citās valstīs ir labs palīgs Latvijas zemniekiem.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka graudaugi šogad iesēti aptuveni 570 tūkstošu hektāru platībā. Tas ir par 9% vairāk nekā pērn. Arī labvēlīgie rudens un pavasara sējas, kā arī graudaugu ziemošanas apstākļi ļaujot cerēt uz pēdējo gadu lielāko ražu. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments to novērtē aptuveni 1,8 miljonu tonnu apjomā.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
