Ne Valsts policija (VP), ne Iekšlietu ministrija (IeM), ne fotoradaru uzstādītāja SIA Vitronic Baltica un partneri pašlaik nesniedz komentārus, vai, laužot līgumu, kādai no pusēm piemēros soda sankcijas. Līdz šim no dažādām amatpersonām dotie mājieni liek domāt, ka tādas varētu būt.
Jau iepriekš iekšlietu ministra Riharda Kozlovska padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa visai mīklaini uzsvēra, ka pirms līguma laušanas rūpīgi jāizvērtē, vai tas neradīs kaitējumu valstij. Neko konkrētāk viņa neteica, vien norādīja, ka sekas vēl grūti prognozēt. Arī IeM atbilde uz jautājumu par iespējamām sankcijām ir vairāk nekā izvairīga: «Pašlaik VP gaida informāciju no privātā partnera, lai to varētu juridiski izvērtēt un pieņemt lēmumu tālākai rīcībai. Līgums nosaka, ka tas jāizdara 20 dienu laikā. Šā iemesla dēļ arī pāragri runāt par iespējamajām sankcijām vai risinājumiem.»
Ministrijas nekonkrētība (ne apstiprinot, ne arī noliedzot sankcijas) īsti neiet kopā ar VP priekšnieka vietnieka Guntara Marķitāna iepriekš apgalvoto, ka nekādas sankcijas pret valsti līgumā nav paredzētas. Bet arī viņš sīkākos komentāros neielaižas, liekot saprast, ka jautājums nav apspriežams. Tikpat noslēgta ir arī otra darījuma puse: Vitronic Baltica preses pārstāve Antra Gaile vien atvairās, sakot, ka viņai nav tiesību komentēt līguma detaļas un arī par sankcijām neko nedrīkstot paust.
IeM un VP vilcināšanās un nenoteiktība liek domāt: tiek meklēti dažādi iegansti, lai līgumu nevajadzētu lauzt, kā arī pastiprina aizdomas par iespējamiem naudas sodiem. Jo ir skaidrs: nekādos termiņos uzņēmums neiekļausies un 133 radarus īsā laikā izvietot nespēs.
Nenoteiktības iespaidu pastiprina arī tas, ka ik brīdi mainās uzstādījumi par papildu termiņiem. Ja G. Marķitāns vēl pirms pāris dienām ar stingru pārliecību teica, ka VP līgumu lauzīs un nekādus papildu termiņus nedos, jo tāpat jau redzams, ka Vitronic Baltica nespēšot izpildīt līgumsaistības, tagad jau tonis mīkstināts un tiek pieļauti citi varianti. R. Kozlovskis paudis šādu nostāju: jātiekot skaidrībā, vai uzņēmums vispār varot līguma nosacījumus izpildīt. Bet to varēšot noskaidrot tikai pēc paskaidrojuma saņemšanas. Tad arī varēs spriest par termiņa pagarinājumiem vai citām iespējām.
Iekšlietu ministrs tomēr pieļauj, ka uzņēmumam varētu piešķirt papildus mēnesi, ja paskaidrojums un tajā izteiktie priekšlikumi būšot argumentēti. Tad Vitronic Baltica dos kārtējo iespēju un VP brīdinājumu par līguma laušanu atsaukšot.
Tajā pašā laikā uzņēmums publiski nosaucis vien divus galvenos iemeslus, kas kavējuši līguma izpildi. Pirmais – Krājbankas, kas bija uzņēmusies kreditēt šo projektu, bankrots un jauna finansētāja meklējumi, otrs – nespēja vienoties ar zemju īpašniekiem par radaru uzstādīšanu. VP gan atzinusi, ka tie nav gana spēcīgi argumenti, lai attaisnotu komersantu. Ar zemes problēmām vajadzējis rēķināties jau, piesakoties konkursā, bet bankas nomaiņu varēja atrisināt pusgada laikā. Pietiekama risku neizvērtēšana tad nu bijis galvenais Vitronic Baltica klupšanas akmens. Tāpēc nav saprotams, kādus vēl spēcīgākus argumentus uzņēmums varētu minēt, kas liktu noticēt, ka radarus drīzākajā laikā uzstādīs.
Finanšu ministrs Andris Vilks saredz maz jēgas. Viņš intervijā LNT uzsvēris: tas esot ļoti slikts piemērs privātas kompānijas piesaistei šāda projekta realizēšanai. Finanšu ministrs uzskata, ka jāmeklē iespēja lauzt šo līgumu, pretējā gadījumā tas būšot nepavelkams vezums. Labākais risinājums esot atdot radaru ieviešanu un apkalpošanu valsts rokās.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
