Lai Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā un arī visās citās dienās pieaugušajiem būtu ko sargāt, nepieciešami bērni. Taču valsts demogrāfijas politika joprojām ir sastingusi nulles punktā, un Latvija turpina izmirt. Dažādos līmeņos notiek sanāksmes, sapulces, sēdes, runā par bērnu dzimstības veicināšanu. Valdība to pat pasludinājusi par otru prioritāti līdzās ekonomiskajam izrāvienam. Taču papildus neviens taustāms lats joprojām nav piešķirts.
Saeimas panākums – atlaižu kartīte
Nākotnes fonda vadītājs Ilmārs Mežs, komentējot valdības un Saeimas paveikto, skarbi secina: «Īstenībā demogrāfija nav nekāda prioritāte, tā ir muldēšanas prioritāte.» Premjera Valda Dombrovska vadītajā Demogrāfisko lietu padomē ekspertiem skaidri pateikts – domājiet priekšlikumus, kas neprasa naudu. Pat tos ierosinājumus, kas prasa minimālus ieguldījumus, piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana atkarībā no bērnu skaita ģimenē vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, Finanšu ministrija kategoriski noraida.
Pašlaik patiesā valdības prioritāte ir eiro ieviešana un tai pakārtotais sabalansēts budžets, nevis fakts, ka pēc desmit gadiem dzemdēt spējīgo sieviešu skaits atkal būs samazinājies uz pusi.
Šonedēļ pirmos darba augļus dzimstības veicināšanas jomā izziņoja Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomisija. Ģimenēm, kam ir trīs un vairāk bērnu, iecerēts piešķirt Goda ģimenes statusu un iedot atlaižu kartīti dažādu pakalpojumu saņemšanai valsts, pašvaldības un privātajās iestādēs (ja vien privātie uzņēmēji vēlēsies iesaistīties šādā pasākumā). I. Mežs salīdzinājumam atgādina, ka igauņi demogrāfijas politikā ieguldījuši 600 miljonus latu un tur šobrīd dzimstība izlīdzinājusies ar mirstību. Latvieši tikmēr turpina sēdēt demogrāfijas bedrē un būvēt dažādus lielus infrastruktūras objektus: Dienvidu tilts, VID ēka, bibliotēka. «Kāda jēga no šīm ēkām, ja nebūs cilvēku?» retoriski vaicā demogrāfs. «Turpinot tādā garā, pēc desmit divdesmit gadiem no valsts pāri būs palikusi tikai čaula.»
Turpinājums Jūrkalnes iniciatīvai
Latvijas valsts ar nodokļu politikas palīdzību ģimenes soda, turklāt par katru nākamo bērnu arvien bargāk. Sociologs Arnis Kaktiņš apstiprina – jo vairāk bērnu ģimenē, jo lielāks ir tās nabadzības risks. Un arī viņš pagaidām nav pamanījis, ka politiķi no vārdiem būtu pārgājuši pie darbiem.
Kompensēt valsts piekopto dzimstības apkarošanas politiku ar praktiskiem risinājumiem cenšas pašvaldības. Savdabīgu grūdienu tam devusi neformālās Jūrkalnes draugu kopas iniciatīva. Domājot, kā vietējā līmenī aizbērt demogrāfijas bedri, dziedātājs Igo, dakteris Rauls Vēliņš, sociologs Arnis Kaktiņš, Ventspils novada mērs Aivars Mucenieks un vicemērs Māris Dadzis pirms gada ķērās pie dzimstības jautājumu pētīšanas. Profesionāli aptaujājot teju visas Jūrkalnes un Ances pagastu sievietes dzemdēt spējīgā vecumā, tika noskaidrots, kādiem līdzekļiem viņas motivēt uz vēl viena bērniņa radīšanu – ar pabalstiem, atvieglojumiem, priekšrocībām. Neatkarīgā jau rakstīja par pētījuma rezultātiem: vidēji katrai respondentei ir 1,38 bērni, savukārt vēlētos – 2,58 bērnus, un teju trešdaļa aptaujāto sieviešu ģimenes pieaugumam būtu gatavas tuvāko trīs gadu laikā. Sociologs A. Kaktiņš ir pat pārsteigts, kādu rezonansi šis pētījums izraisījis. Vēlmi ar to detalizētāk iepazīties paudusi arī pie Valsts prezidenta kancelejas nodibinātā Stratēģiskās analīzes komisija.
Vajadzīgs arī sudraba cukurtrauks
Tikmēr Ventspils novada pašvaldība jau pieņēmusi ģimenes atbalstošas izmaiņas saistošajos noteikumos un tagad jau mēnesi gaida, kad savu formālo saskaņojumu tām iedos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tiek gaidītas arī atbildes uz jūrkalniešu domubiedru grupas nosūtīto vēstuli ar priekšlikumiem visām demogrāfijas problēmas risināšanā iesaistītajām valsts institūcijām. Ierosinātas gan ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodokļu politikā, gan dažādi atvieglojumi un ierosinājumi ģimeņu prestiža vairošanai. Piemēram, valsts dāvināts sudraba cukurtrauks dižģimenēm, lai būtu, ko nodot no paaudzes paaudzē.
Mērs A. Mucenieks cer, ka jau ar jūniju vienreizējais bērniņa piedzimšanas pabalsts novadā būs dubultots – no 50 uz 100 latiem. Savukārt ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk atvašu, skolās būs nodrošinātas brīvpusdienas.
Arī citās Latvijas pašvaldībās šogad ir palielināti bērnu piedzimšanas pabalsti. Arī Gulbenes novadā. Tomēr, kā uzsver domes deputāts, piecu bērnu tēvs Gunārs Ciglis, nozīmīgas pozitīvas izmaiņas demogrāfijā iespējamas tikai tad, ja valsts beidzot novērtēs ģimenes.
«Šobrīd man ir grūti dēlam paskaidrot, kādēļ viņam būtu jāmaksā sociālais nodoklis, ja mātei pensija ir zemāka par minimālo algu.» Piecu bērnu mātei. Un šīs ir saistītas lietas: ģimenes plānošanā nepieciešama pārliecība par stabilitāti ilgtermiņā. Nauda rada drošību, proti, pārliecību, ka arī rīt būs jumts virs galvas, ēdiens galdā un samaksāti siltuma rēķini.
Lūdzu – dzemdējiet!
Jūrkalnē un Ancē veiktais pētījums parādīja, ka motivācija numur viens bērna radīšanai ir prāvs vienreizējais pabalsts. Tāpēc Jūrkalnes domubiedri apsver iespēju izveidot vietējo dzimstības veicināšanas fondu. Dakteris Rauls Vēliņš cer, ka potenciālās māmiņas, kas tagad atsauksies rosinājumam paplašināt ģimeni, pēc gada varētu saņemt pustūkstoti latu lielu pateicību.
1919. gadā Latvijas prezidents Jānis Čakste uzrunāja «mīļās tautietes» ar vārdiem: «Padariet mūs stiprus, dodiet mums bērnus.» Mūsdienās, kad esam nonākuši vēl smagākā demogrāfijas krīzē, neviens valsts vadītājs ar šādu aicinājumu pie sievietēm nav vērsies. Taču līdzīgi vārdi tagad rotā pie Jūrkalnes stāvkrasta novietoto vides objektu: «Mēs gribam, lai Latvijā dzimtu vairāk bērnu.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
