Ministru kabineta darba kārtībā rīt nonāks lēmumi par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju nodokļa (IIN) pazemināšanu. Valdošā koalīcija pagājušo nedēļu pabeidza ar vienošanos par vairāku nodokļu pazemināšanas apjomu un grafiku.
Vienošanās ir darījums starp Reformu partiju un Vienotību, ka pirmā dabūs vairāk, bet otrā – ātrāk. Proti, Reformu partija dabūšot IIN pazemināšanu par pieciem procentpunktiem trīs gadu laikā, kamēr Vienotība – PVN pazemināšanu par tikai vienu procentpunktu, toties tūlīt – no šā gada 1. jūlija.
Nodokļu likmes Latvijā ir noteiktas likumos, kuru grozīšana notiek Saeimā. Tas nozīmē, ka nodokļu pazemināšanai būs nepieciešamas ja ne burtiski visas koalīcijas deputātu balsis, tad visu koalīcijas grupējumu atbalsts. Koalīcijas pārstāvji teic, ka tas esot ndrošināts. Apvienība Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK diskusiju par nodokļiem kuplināja ar priekšlikumu pazemināt PVN, bet savādākā veidā: nevis pazemināt vispārē jo nodokli par vienu procentpunktu, bet nodokli tikai dažam precēm par desmit procentpunktiem. Bloķēt nodokļu samazināšanu Saeimā nesākšot arī no Reformu partijas atšķēlies deputātu sešnieks ar Klāvu Olšteinu priekšgalā. Viņu oriģinālā ideja bija stimulēt uzkrājumu veidošanu, kas varētu nozīmēt lielākas IIN atlaides par iemaksām pensiju fondos un/vai apdrošināšanā. Panā kot šādu lēmumu, sešnie ka locekļi būtu mīļāk gaidīti komercbankās u.c. finanšu iestādēs, līdzīgi kā Nacionālā apvienības priekšlikumu autori – piena un gaļas kombinātos.
Tieši šādi guvumi abu sīkāko koalīcijas grupējumu locekļiem nepienākšoties, bet ar viņu balsīm koalīcijas rēķinās.
Nodokļu likmju pazemināšana līdz šim virzās ļoti veiksmīgi gan ne no ekonomikas, bet no politikas un sabiedrisko attiecību viedokļa. Valdības priekšlikumu kritika šādu virzību nevis kavē, bet tieši otrādi – veicina. Pirmkārt, par valdības lēmumu pazemināt nodokļus no valdības kritiķiem uzzina arī tie Latvijas iedzīvotāji, kuri par pašas valdības darbu neinteresējas. Šādā veidā valdošās koalīcijas grupējumi liek pamatus priekšvēlēšanu kampaņai pašvaldību pārvēlēšanai nākamā gada pavasarī. Otrkārt, valdība tiek pie morālām tiesībām turpināt nodokļu celšanu, kas līdz šai dienai ir nu jau triju Valda Dombrovska valdību pamatnodarbošanās. Proti, tagad taču ir tā, ka sabiedrības viedokļu līderi nodokļu pazemināšanu kritizē vairāk nekā nodokļu, t.i., nodokļu, nodevu un tarifu celšanu, kas kļuvusi par ikdienu, kam lielu uzmanību neviens nepievērš. Tātad iznāk, ka nodokļu celšanu iedzīvotāji gribot vairāk nekā nodokļu pazemināšanu. Valdībai atliks šo vēlēšanos respektēt. Ja tie paši viedokļu līderi (arī avīzes u.c. masu saziņas līdzekļi), kuri kritizē nodokļu pazemināšanu, kritizēs arī nodokļu paaugstināšanu, tad būs viegli parādīt, ka šie cilvēki nemaz nezina, ko viņi grib. Treškārt, PVN pazemināšana dos iespēju izskaidrot inflācijas palēnināšanos, lai Latvija atbilstu eiro zonas prasībām un tāpēc drīkstētu lūgt uzņemšanu šajā zonā.
Tagadējais nodokļu pazemināšanas scenārijs atbilst tam, ko pirmais publiski ieteica Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. No viņa pozīcijām raugoties, galvenais ir nodrošināt Latvijas atbilstību eiro zonas kritērijiem, bet pāris mēnešu laikā viņa priekšlikumā ir saskatītas vēl citas pazīmes, kas derīgas varas partijām.
Nodokļu veidu un katra nodokļa likmju noteikšana ir patiešām grūti risināma problēma bez iepriekš zināma pareizā atrisinājuma. Tikai par jau pagātni var spriest, ka nodokļus Latvijā vajadzēja celt 2005.–2007. gadā, lai nepieļautu ekonomiskā burbuļa rašanos un valsts izveidotu uzkrājumus, ar kuriem mīkstināt ekonomiskās krīzes sekas 2008. gadā un vēlāk. Tagad atliek paškritiski atzīt, ka nodokļu necelšana 2005. gadā atbilda ne tikai toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša, bet sabiedrības vairākuma izpratnei par ekonomiku. Vadoties tīri pēc ekonomikas teorijas, 2008. gadā nodokļus vajadzēja sākt pazemināt, taču reāli tos nācās sākt paaugstināt. Bija variants aizvietot nodokļu celšanu ar lata devalvāciju, t.i., ar fizisko un juridisko personu uzkrājumu daļēju konfiskāciju. No šādas līdzekļu pārdalīšanas daudzi iedzīvotos, bet vēl vairāk būtu tādu, kuri izdzīvotos laukā no Latvijas.
Arī nodokļu celšana ir veicinājusi cilvēku izceļošanu. Apsolītā nodokļu samazināšana noteikti nav tik būtiska, lai pavērstu cilvēku kustību virzienā uz Latviju. Par to valdībai atgādināja arī ārpus tagadējās koalīcijas palikusī Zaļo un zemnieku savienība. Vismaz PVN samazināšanas vietā partija prasīja atbalstīt ģimenes ar bērniem, jūtami palielinot ar IIN neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām.
Lai kādi būtu nodokļu samazināšanas paņēmieni, tie jāpakļauj valsts budžeta deficīta samazināšanas prasībām. Šā gada četros mēnešos valdība sakrājusi tikai 108 miljonus latu parādu, kas iepriecina, salīdzinājumā ar to pašu rādītāju pirms gada. Tad valdības pārtēriņš bijis 278 miljoni latu. Tieši tāpat optimismu pamato valsts faktisko ieņēmumu salīdzinājums ar plānotajiem. Šā gada 1. ceturksnī tikai PVN ieņēmumi devuši valdībai 260 miljonus latu, kas pārsniedz plānu par 57%. Tagad valdība plāno pazemināt PVN apmēram par tik, lai PVN faktiskais ievākums atgrieztos plānotajā līmenī.
Nodokļu likmju grozīšana nav aritmētika, kur summa nemainās atkarībā no saskaitāmo kārtības. «Elementāra analīze liecina, ka, samazinot PVN, daļu atbrīvojušos finanšu līdzekļu apēdīs mazumtirgotāji un patērētājam ieguvums būs salīdzinoši mazāks,» vēl pirms dažām dienām tagad pieņemto nodokļu samazināšanas plānu interneta publikācijā kritizēja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs, Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis. Tagad panākto kompromisu viņš tulko kā Reformu partijas panākumu. Pirmkārt, 1 < 5, t.i., PVN samazinājums tagad būs mazāks nekā IIN samazinājums vēlāk. Otrkārt, esot nolemts IIN samazinājuma grafiku ierakstīt likumā jau tagad, lai šai vai citai koalīcijai būtu grūti samazinājumu nerealizēt.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
