Pretēji citiem gadiem, kad Latvija centās ieturēt maksimālu neitralitāti Otrā pasaules kara norišu interpretācijas jautājumos, šogad valsts oficiālā vara demonstrē arvien stingrāku pozīciju, cenšoties veidot vienotu izpratni par tā laika notikumiem gan starptautiskajā sabiedrībā, gan mūsu valsts iedzīvotājos.
Vakar Saeimā notika konference, kurā tika runāts par vēsturisko situāciju pēc Otrā pasaules kara beigām, t.i., par Latvijas okupāciju, neatkarības zaudēšanu un valsts pilsoņu vēlmi atjaunot savu valsti, nevardarbīgi cīnoties pret nacistisko un arī komunistisko režīmu. Konferencē tika uzsvērts: lai gan 1945. gada 8. maijā Latvijā beidzās Otrā pasaules kara darbība, Latvija atšķirībā no citām Eiropas valstīm neatguva neatkarību, bet nacistisko okupāciju mūsu valstī pakāpeniski nomainīja komunistiskais režīms. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece uzsver, ka šīs konferences mērķis bija veidot vienotāku izpratni par Latvijas vēsturi gan mūsu valstī, gan ārpus tās robežām.
Šodien Latvijas vēstures lappuses tiks pārlasītas arī Briselē, kur Eiropas Parlamentā notiks starptautiska konference par Austrumeiropas valstu okupāciju pēc Otrā pasaules kara beigām un par Padomju armijas izvietošanas radītajām sekām šajā reģionā. Eiroparlamentāriete Inese Vaidere uzsver, ka konferences mērķis ir vērst starptautiskās sabiedrības uzmanību uz faktu, ka 8. maijs, ko Eiropā atzīmē kā Otrā pasaules kara beigu datumu, nenesa atbrīvošanu Latvijai un vairākām citām Austrumeiropas valstīm. Tieši pretēji – ar kara noslēgumu sākās padomju armijas masveida ievešana un militāro objektu izvietošana okupētajās teritorijās.
Jāatgādina, ka stingrāka valsts oficiālās varas pozīcija Otrā pasaules kara notikumu kontekstā sāka iezīmēties šā gada sākumā, kad Valsts prezidents Andris Bērziņš 16. marta priekšvakarā norādīja: leģionāri nav noziedznieki un viņu priekšā «būtu jānoliec galva». Toreiz 16. marta nozīmes skaidrošanai pievērsās arī Ārlietu ministrija, kas īpašā pasākumā Saeimā uzrunāja ārvalstu vēstniekus. Savukārt šobrīd A. Bērziņš izteicis aicinājumu visiem Latvijas kara veterāniem – neatkarīgi no formastērpiem – šodien, 8. maijā, kopīgi pieminēt nacisma un komunisma upurus Brāļu kapos.
Politologs Aigars Freimanis augstu novērtē Latvijas oficiālās varas stingro pozīciju vēstures faktu skaidrošanā, uzsverot: jo precīzāk pasaule un Latvijas krievvalodīgā kopiena izpratīs tā laika notikumus, jo vieglāk būs pieņemt Latvijas valsts nostāju. Tikmēr prokrieviskās organizācijas Par godīgumu un taisnīgumu pārstāve Jeļena Bačinska Neatkarīgajai norāda: cilvēkiem, kuri svin 8. maiju, ir diametrāli pretējas vērtības nekā tiem, kuri pulcējas uz 9. maija pasākumiem, un samierināšanās praktiski nav iespējama. «Protams, šīs tik atšķirīgās sabiedrības daļas var mēģināt saliedēt, taču es šaubos par rezultātu,» komentēja J. Bačinska. A. Freimanis gan akcentē, ka iespēja samierināt abus galējos flangus tomēr pastāv. «Man subjektīvi šķiet, ka pēdējā gada laikā pat radikālo viedokļu paudēji tomēr kļuvuši lojālāki un emocionālais uzslāņojums, kas pavada vēsturiskos notikumus, vairs nav tik izteikts. Protams, abu pušu samierināšanās prasīs laiku, taču es ticu, ka tuvākajos gados tas notiks,» teica A. Freimanis. Līdzīgu uzskatu Neatkarīgajai pauda arī Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava, pēc kura domām, ir jāpaiet daudziem gadiem, lai mainītos Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tradīcijas svinēt 9., nevis 8. maiju, taču tas viennozīmīgi notikšot. Valsts policija, neraugoties uz šķietami mierīgo noskaņojumu, kas valda sabiedrībā, 8. un 9. maijā strādās pastiprinātā režīmā, uzmanot gan norises Otrā pasaules kara upuru godināšanai, gan Uzvaras parkā iecerēto uzvaras pār nacismu svinēšanu.
***
«Abās frontes pusēs karoja brāļi, draugi, kaimiņi, skolasbiedri. Tomēr ikvienam no mums ir dārga savu tuvinieku piemiņa neatkarīgi no tā, kādā frontes pusē mūsu tēvi vai vectēvi ir karojuši.»
Valsts prezidents Andris Bērziņš
«Ir svarīgi par šiem jautājumiem runāt, lai palīdzētu starptautiskajai sabiedrībai ne tikai labāk iepazīt sarežģīto Austrumeiropas valstu vēsturi, bet arī izprast ietekmi uz šo valstu sabiedrību.»
Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere
«Cilvēkiem, kuri svin 8. maiju, ir diametrāli pretējas vērtības nekā tiem, kuri pulcējas uz 9. maija pasākumiem.»
Par godīgumu un taisnīgumu pārstāve Jeļena Bačinska
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
