Piektdien, 27. aprīlī Reformu vadības grupas sēdē Finanšu ministrija (FM) prezentē ierosinājumus samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar šā gada 1. jūliju, bet iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 25% līdz 24% ar nākamā gada 1. janvāri. Tāpat arī neapliekamo minimumu palielināt no 45 līdz 60 latiem.
PVN likme varētu tikt samazināta no 22% līdz 21%, taču tikai ar nosacījumu, ja tiktu panākta skaidra vienošanās ar uzņēmējiem, īpaši tirgotājiem, ka PVN samazināšana tiks atspoguļota arī cenās.
FM nākusi klajā ar šādu rosinājumu, jo Latvijas ekonomika ir augusi straujāk un šā gada nodokļu, tai skaitā, PVN ieņēmumu rezultāti un prognozes šim un turpmākajiem gadiem liecina par to, ka ieņēmumu plāns tiks pārpildīts, radot fiskālo iespēju realizēt papildu ieņēmumu vai izdevumu pasākumus.
PVN pamatlikmes samazināšanas mērķis būtu likmes izlīdzināšana Baltijas reģionā (pamatlikme Latvijā – 22%, Lietuvā – 21%, Igaunijā – 20%), kas varētu sekmēt atsevišķu jomu, piemēram, Latvijas pakalpojumu sektora reģionālo konkurētspēju. Tāpat arī mērķis būtu mazināt pasaules cenu kāpuma izraisīto inflācijas spiedienu, tādējādi lielākie ieguvēji būtu iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem. Tāpat arī paredzama pozitīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Taču tikai solidāras atbildības gadījumā pasākumam būs gaidītā ietekme.
Darba nodokļu reformas mērķis būtu Baltijas valstu konkurencē par investīcijām un darba vietām, nodrošināt Igaunijai un Lietuvai izmaksu ziņā līdzvērtīgus darba nodokļus. Tāpat arī samazināt nabadzības un strukturālā bezdarba riskus, optimizējot nodokļu likmes un atvieglojumus, kā arī samazināt ēnu ekonomiku un motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas, samazinot darba nodokļu kopējo slogu.
Fiskālā gada ietekme, samazinot PVN standartlikmi par 1%, būtu aptuveni 40 miljoni latu. Savukārt gada fiskālā ietekme, samazinot IIN par 1% un palielinot neapliekamo minimumu līdz 60 latiem, būtu aptuveni 60 miljoni latu, kopumā ~ 100 miljoni latu.
Diskusijas par nodokļu politikas izmaiņām sadarbībā ar uzņēmējiem dažādos formātos tiks vēl turpinātas.
Finanšu ministrija norāda, ka pilnā apmērā un vienlaicīgi – samazināt nodokļu likmes, sasniegt budžeta deficīta samazināšanas mērķus un nodrošināt papildu finansējuma piešķiršanu nozaru ministrijām – realizēt nav iespējams, tad valdībai tuvākajā laikā būs jāizšķiras par prioritāro pasākumu īstenošanu.
