Autortiesību aizstāvju prasību, ka par mūzikas, tajā skaitā – radio raidītās, atskaņošanu publiskā telpā jāmaksā visiem, radio staciju pārstāvji sauc visai skarbā vārdā: tas esot sava veida rekets.
Viņi ir vienisprātis, ka šīs organizācijas pieķērušās pie likuma burta, netverot situāciju plašāk – neņemot vērā, ka var tikt bremzēta operatīvās informācijas izziņošana un apdraudēta sabiedrības drošība.
Biedrība Latvijas izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) uzskata, ka radio stacijas nevarētu gausties par licences izmaksu apjomu. To pierādot arī biedrības kasē ieripojušie lati: no radio iekasētā summa veidojot tikai 110 000 latu, kas ir 13% no visiem ieņēmumiem. Pēdējo gadu laikā radio organizāciju biedrībai iemaksātās summas dramatiski sarukušas, kas nepavisam neesot vērtējams kā normāla situācija.
Aptaujātie radio staciju īpašnieki un darbinieki nenoliedz naudas plūsmas samazināšanos, gan norādot: lai biedrība paskatās uz to, kas notiek apkārt – arī uz reklāmas tirgu. Ja biedrība vēl tagad ķersies klāt klausītāju ierobežošanai, tiks panākts tieši pretējais – ienākumi LaIPA kasē no radio saruks vēl vairāk.
«Izskatās, ka komercsabiedrība ir ieinteresēta tikai pelnīt. Tas, kā tas pašlaik tiek darīts, man nav pieņemami,» uzsver Valmieras radio direktors Ingemārs Vekteris. «Reketa formā darīt to nav labi.»
Radio pārstāvji arī pārmet LaIPA, ka tai trūkst nepārprotama regulējuma un skaidrojuma šajā jautājumā. Tāpat joprojām neesot saprotami biedrības argumenti: kāpēc divreiz jāmaksā par vienu un to pašu? «Mums ir raidstaciju licence, kas atļauj publiski atskaņot mūziku. Kāpēc vajadzīgi jelkādi ierobežojumi par radio klausīšanos?» neizprot Radio Skonto valdes locekle Baiba Ābele. Viņa uzskata, ka nepārtraukta naudas piedzīšana galu galā varot novest pie pavisam absurdām nodevām. Tad varbūt vajagot papildināt biedrības maku, liekot licences iegādāties visiem dzīvokļiem, kuri reģistrēti kā uzņēmumu juridiskās adreses. Radio Skonto pārstāve domā: ja nu reiz tiešām vajadzētu prasīt naudu – tad tikai par mūzikas disku atskaņošanu publiskajā telpā.
Rietumu radio (Liepāja) žurnālists Lauris Zvejnieks pauž šaubas, vai nenonāksim pie tā: lai tikai nepārkāptu autortiesības, drīkstēsim klausīties radio, kurā neskanēs mūzika? «Varbūt vajag ieviest šādu praksi: darba laikā par autoratlīdzību lai maksā uzņēmumi, patērētāji, bet pārējās stundās – radio? Vai varbūt atskaņosim par 50 gadiem vecāku mūziku, par kuru autoratlīdzība vairs nepienākas. Apstrādāsim šādu melodiju ar modernām metodēm, un – aiziet!» iesaka žurnālists, piebilstot, ka vēl viens no risinājumiem būtu atteikties no Latvijas izpildītāju atskaņošanas.
Latgales radio akcionārs Ansis Ataols Bērziņš, kurš ir LaIPA biedrs, arī ir pārliecināts, ka organizācijas prasības ir pārspīlētas: «Es kā izpildītājs esmu ieinteresēts, lai manas dziesmas skanētu publiskajā telpā. Tas ir tikai normāli, ka mana balss skan sabiedriskajā transportā vai citur. Kāpēc gan vajadzīgi kādi ierobežojumi, kas padara darba telpu neinteresantāku?»
Latvijas Radio direktors Jānis Siksnis norāda: lai gan viņa pārstāvētā raidstacija ir arī producenti, tomēr vairāk par autoratlīdzības naudu viņu uztraucot iespējamā klausītāju samazināšanās, ko gan vēl rādīšot reitingi. Ja tā notiks, būs iemesls sist trauksmes bungas. Turklāt šīs bungas būs jāsit arī cita iemesla dēļ – tas nozīmēs, ka šo ierobežojumu dēļ arvien mazākam cilvēku lokam būs pieejama operatīvā informācija. Sadzirdot sirēnu Latvijā, iedzīvotājiem ir jāieslēdz radio vai televīzija, lai uzzinātu, kas noticis un kā jārīkojas. «Parasti taču radio ziņo par ārkārtas situācijām. Bet ir taču tā, ka strādājot cilvēks var nesadzirdēt sirēnu, jo tā nav ļoti labi dzirdama visos valsts rajonos. Tad atliek radio, bet, ja to darba vietā nedrīkstēs klausīties, tad daudzi tā arī nedzirdēs svarīgos paziņojumus,» uzsver J. Siksnis, piebilstot: ja reitingi tiešām liecinās par klausītāju skaita ievērojumu kritumu, radio pārstāvji vērsīsies par valsts drošību atbildīgajās institūcijās, norādot uz iespējamiem riskiem.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
